Pervezs Mušarafs pie varas Pakistānā nāca 1999. gadā, kad militāra apvērsuma laikā gāza tā laika premjerministru Navazu Šarifu. Pie varas Mušarafs atradās deviņus gadus, bet pēc zaudēšanas vēlēšanās pats devās trimdā, dzīvojot gan Dubajā, gan Londonā. Šī gada sākumā viņš atgriezās dzimtenē, cerot vadīt savu partiju parlamenta vēlēšanās, taču pie vēlēšanām netika pielaists. Vienlaicīgi pret viņu tika uzsāktas arī vairākas krimināllietas, kas saistāmas ar laiku, kad Mušarafs atradās pie varas. Bijušais prezidents tiek apsūdzēts valsts varas sagrābšanā, valsts nodevībā, nelikumīgā augstākās tiesas atlaišanā un ārpustiesas izrēķināšanās organizēšanā. Tāpat viņam izvirzītas apsūdzības kaujinieku līdera Navaba Akbara Bugti nogalināšanā militāras operācijas laikā 2006. gadā.
Taču visskaļākā no šīm lietām saistīta ar bijušās premjerministres Benaziras Bhutto slepkavību. Bhutto tika nogalināta 2007. gadā politiska mītiņa laikā. Šodien prokurors oficiāli apsūdzējis Pervezu Mušarafu Bhutto slepkavībā, noziedzīgā sazvērestībā ar mērķi nogalināt, kā arī par līdzdalību slepkavības organizēšanā. Prokuratūra uzskata, ka Mušarafs, būdams prezidents, nenodrošināja uz dzimteni atbraukušās Bhutto drošību, kas noveda pie ekstrēmistu uzbrukuma un pašas premjerministres nāves. Kopā ar bijušo prezidentu apsūdzības izvirzītas arī četriem iespējamiem kaujiniekiem un divām policijas amatpersonām.
Šodien Pervezs Mušarafs bija ieradies tiesā Ravalpindi pilsētā, kur savulaik tika nogalināta Bhutto. Savu vainu izvirzītajās apsūdzībās viņš kategoriski noliedz, uzskatot, ka tiesas procesi pret viņu ir politiski motivēti. Arī viņa advokāte Afsha Adila norāda, ka lietas ir safabricētas.
„Svarīgākais ir tas, ka visas apsūdzības būs jāpierāda ar pierādījumiem. Tādu joprojām nav. Tāpēc mēs varam teikt, ka prezidenta Mušarafa nākotne ir diezgan skaidra. Šīs visas ir safabricētas lietas un nevienā no tām nav nopietna pamatojuma. Arī Benaziras Bhutto slepkavības lietā.”
Tiek uzskatīts, ka līdzdalību Benaziras Bhutto slepkavības lietā tiešām būs ļoti grūti pierādīt, taču par valsts nodevību Mušarafam var draudēt pat nāvessods. Taču, kā norāda ārvalstu informācijas aģentūras, šīsdienas spriedums jebkurā gadījumā ir vēsturisks. Militāristi ir kontrolējuši varu Pakistānā vairāk nekā 60 gadus un neviena civilā tiesa līdz šim nekad nav apsūdzējusi militāristu vadītāju par politisko noziegumu pastrādāšanu. Mēģinājums tiesāt tik augstu stāvošu militārpersonu varētu sagraut mītu par to, ka militāristi ir imūni pret jebkādu tiesvedību. Kā aģentūrai „France Presse” atzinis analītiķis Hasans Askari, spriedze starp civilajām un militārajām institūcijām drīzumā pieaugs, taču, visticamāk, agresīva armijas reakcija nesekos.
