Kā zināms, viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir Lielbritānijas ideja liegt citu ES valstu pilsoņiem saņemt sociālos balastus pirmo četru gadu laikā kopš ierašanās Apvienotajā Karalistē. Diezgan strīdīgas ir arī citas piedāvātās reformas.
Vakariņas Londonā starp Lielbritānijas premjeru Deividu Kemeronu un Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku par Apvienotās Karalistes piedāvātajām reformām vēl nav nesušas skaidru rezultātu. Abi vienojās atlikt lēmuma pieņemšanu par diennakti, lai, visticamāk, konsultētos ar citu ietekmīgo valstu – Francijas un Vācijas vadību. Pēc tam tiek plānots publicēt galīgo reformu priekšlikumu versiju, ko 18. un 19. februārī Briselē apspriedīs dalībvalstu līderi.
Kā zināms, Lielbritānijas premjers vēlas liegt citu ES valstu pilsoņiem pirmos četrus gadus pēc ierašanās Apvienotajā Karalistē saņemt sociālos pabalstus. Ar šādus soli Kemerons cer būtiski mazināt iebraucēju plūsmu uz Lielbritāniju.
Eiropas Komisija tā vietā viņam piedāvāja tā dēvēto “ārkārtas pārtraukuma” mehānismu. Tas ļautu jebkurai bloka dalībvalstij nepieciešamības gadījumā uz četriem gadiem liegt iebraucējiem sociālos pabalstus, ja imigrantu šajā valstī ir kļuvis par daudz. Tomēr šāda “ārkārtas pārtraukuma” ieviešanai būtu nepieciešama citu ES valstu piekrišana.
Jaunākais teksta variants paredz, ka Kemerona valdība varētu liegt pabalstus uz četriem gadiem visiem tiem, kuri Apvienotajā Karalistē iebrauks tuvāko septiņu gadu laikā.
Šis septiņu gadu periods ir simbolisks, jo tieši uz tik ilgu laiku daudzas ES valstis varēja noteikt darba ierobežojumus desmit jauno bloka dalībvalstu pilsoņiem, kad viņu valstis tikko pievienojās savienībai. Toreiz leiboristu premjers Tonijs Blērs šādus ierobežojumus neieviesa. Tādēļ tagad Kemerons, kurš nāk no Konservatīvo partijas, to varētu darīt.
Lielbritānijas valdības runasvīrs svētdienas vakarā medijiem arī norādīja, ka Apvienotā Karaliste jau tagad kvalificējas topošajiem kritērijiem “ārkārtas pārtraukuma” noteikšanai. Tādēļ Kemerons būs varējis izpildīt vēlētājiem doto solījumu par pabalstu ierobežošanu iebraucējiem.
Avoti britu premjera Deivida Kamerona birojā norāda, svētdien vakarā sarunās ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku pabalstu jautājumā tika panākts progress.
Taču Tusks pēc tikšanās paziņojis, ka nekāda vienošanās ar Lielbritāniju nav panākta. Viņš gan piekritis sarunas turpināt, norādot, ka izšķirīgas ir nākamās 24 stundas.
Svarīgi ir, lai gala kompromiss būtu pieņemams visām 28 ES dalībvalstīm, svētdienas vakarā pasvītroja Tusks. Turklāt tam nebūtu jāskar viena no Eiropas pamatbrīvībām, proti, tiesības uz brīvu darbaspēka kustību. Līdz ar to, visdrīzāk, jebkurš piedāvātais mehānisms būs ar pagaidu raksturu un izmantojams tikai ārkārtas situācijās.
18. februāra līderu samits Briselē, kur tiks apspriesti šie reformu priekšlikumi, visticamāk, kļūs par pirmo šādu sanāksmi arī premjera kandidātam Mārim Kučinskim, ja līdz tam laikam Saeima apstiprinās viņa veidoto Ministru kabinetu. Ir sagaidāms, ka sanāksmē īpaša uzmanība tiks pievērsta arī Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu nostājai. Līdzšinējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") ir sacījusi, ka iebilst pret pabalstu ierobežošanu tikai iebraucējiem. Pēc viņas domām, šādām prasībām būtu jāattiecas uz visu Eiropas valstu pilsoņiem vienādi.
Jau ziņots, ka Lielbritānija pieprasa tiesības liegt sociālo atbalstu viesstrādniekiem no citām savienības dalībvalstīm. Briseles pārstāvji pagājušajā nedēļā paziņoja, ka varētu pieļaut šāda ierobežojuma ieviešanu dalībvalstīs.
