„Ne visi jautājumi, kas satrauc mūs, satrauc arī citas valstis, tāpēc mums savas bažas ir jāizsaka skaļāk un skaidrāk, lai tiktu sadzirdēti. Baltijas valstis šobrīd jūtas visdrošāk pēdējo 100 gadu laikā, tomēr man kā aizsardzības ministram ir jādomā par sliktākajiem iespējamiem scenārijiem un jābūt tiem sagatavotam,” norādīja Pabriks.
Viņš pauda bažas, ka līdz ar ekonomisko krīzi, ko piedzīvoja Eiropa, valstu investīcijas aizsardzībai ir būtiski samazinājušās. Savukārt Āzijas reģiona valstīs un Krievijā aizsardzības budžeti tiek palielināti, kas nākotnē var radīt līdzsvara izjukšanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka valstīs, kas atrodas Eiropas austrumos, tiek pastiprināta „maigā vara”, kas ir nemanāmāka, bet ne mazāk bīstama. „Diemžēl Baltijas valstis, ņemot vērā to vēsturisko pieredzi, ir daudz ievainojamākas, nekā rietumvalstis,” teica Pabriks.
Viņš arī atzīmēja, ka zviedru mediji, kas ir plaši pārstāvēti Baltijā, diemžēl paši neapzinoties, bieži vien atbalsta šo „maigo varu” un neveicina eiropeisko vērtību nostiprināšanos Baltijas valstīs.
Tāpat Pabriks aicināja Somiju un Zviedriju attīstīt diskusiju par valstu iespējamo dalību NATO. „Jūsu dalība NATO ir Baltijas valstu drošības interesēs, jo atrašanās ārpus šīs organizācijas diemžēl bremzē arī divpusējās sadarbības iespējas virknē jautājumu,” atzina aizsardzības ministrs.
Konference „Drošība Baltijas jūras reģionā” tiek organizēta pirmo gadu. Tās organizatori uzskata, ka kopš Aukstā kara beigām starp Baltijas jūras reģiona valstīm ir izveidojusies cieša politiskā un ekonomiskā partnerība, savukārt sadarbība aizsardzības jomā ir jāuzlabo. Konferencē piedalās politiķi, diplomāti, akadēmiķi, pētniecības institūtu pārstāvji un citi interesenti.
