Kā norāda vairāki ārvalstu eksperti, ASV prezidenta Baraka Obamas lēmums nodot lēmuma pieņemšanu par uzbrukumu Sīrijai ir izraisījis pamatīgu apjukumu ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē. Galvenokārt jau tāpēc, ka šāda prakse ir pielietota ārkārtīgi reti. Lai arī Kongresam ir tiesības izsludināt karu, pēdējo reizi tas tika darīts 1941. gadā, kad Savienotās Valstis iesaistījās Otrajā Pasaules karā.
Tikai pirms dažām dienām ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs savā uzrunā lika skaidri noprast, ka ASV Sīrijā ir gatavas rīkoties bez ANO inspektoru ziņojuma, jo ekspertu secinājumi tāpat apstiprinās Vašingtonas rīcībā esošos pierādījumus par to, ka ķīmiskos ieročus Sīrijā ir lietojuši valdības spēki. Sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka ātru triecienu Sīrijai atbalstītu gandrīz 80% amerikāņu.
Vienlaicīgi aptaujas liecināja, ka Savienoto Valstu prezidenta rīcību Sīrijas krīzes gadījumā atbalsta vien 44% amerikāņu. Un tagad Obama ir uzticējis lēmuma pieņemšanu Kongresam.
Daži politologi uzskata, ka Obama nevēlas viens pats uzņemties tik lielu atbildību, taču arī balsojums Kongresā nedod nekādas garantijas, kaut vai atceroties šīs nedēļas notikumus britu parlamentā.
Atgādinām, ka britu premjers Deivids Kamerons neieguva parlamentāriešu atbalstu militāra trieciena veikšanai. Arī republikāņu senatori Džons Makkeins un Lindsijs Grehems jau paziņojuši, ka nevarēs atbalstīt Obamas plānu par ierobežotiem triecieniem, jo tie nenovedīs pie Bašara al Asada režīma gāšanas. Savukārt britu premjers Deivids Kamerons gan vakar pēc Obamas paziņojuma norādīja, ka saprot ASV prezidenta lēmumu un atbalsta to.
Kā norāda aģentūra FP, atsaucoties uz kādu no amerikāņu amatpersonām, kavēšanās varētu dot Baltajam Namam laiku, lai iegūtu lielāku starptautisko atbalstu. Sagaidāms, ka Baraks Obama šo jautājumu apspriedīs arī G20 valstu sanāksmē, kas nākošajā nedēļā notiks Krievijā. Līdz šim Obamam ir tikai viens pārliecinošs atbalstītājs - Francijas prezidents Fransuā Olānds, taču arī Francijas opozīcija vēlas panākt parlamenta balsojumu pirms pievienošanās Vašingtonas militārajai operācijai.
Kā pro maskaviskajam televīzijas kanālam Russia Today norādījis politologs Dmitrijs Babičs, ja trieciens Sīrijai tomēr tiks dots, tas vairs nebūs negaidīts, un amerikāņu uzbrukuma gaidīšana var tikai stiprināt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēku garu. Šādus minējumus apstiprina arī Sīrijas opozīcijas šīrīta paustā nožēla par Obamas lēmumu, nosaucot to par ASV līderības neveiksmi.
Sīrijas nacionālā Koalīcija paziņojusi, ka bija cerējusi uz drīzu triecienu, vienlaicīgi gan paužot cerību, ka amerikāņu likumdevēji tomēr izlems par militāru iesaistīšanos Sīrijas konfliktā.
Kā norāda britu raidsabiedrības BBC komentētājs Kevins Konnolijs, parasti uz jebkādiem ASV varas iestāžu paziņojumiem oficiālā Damaska reaģē ļoti ātri, taču šoreiz, visticamāk, būs nepieciešams vairāk laika, lai izanalizētu notiekošo. Vienlaicīgi Konnolijs norāda, ka Damaskā ļoti labi apzinās, ka Sīrijas varas iestādes praktiski nevar darīt neko, lai mainītu lietu virzību un mēģinātu novērst militārās darbības. Pēc komentētāja vārdiem, Sīrijai vien atliek gaidīt, kādi būs nākamie ASV soļi un gaidīt nāksies vēl vismaz nedēļu.
