Pusdiena

Latvijas eirodeputāti Tajāni ievēlēšanu gan slavē, gan peļ

Pusdiena

Pusdiena 19.01.2017

Obama samazina sodu slepeno dokumentu nopludinātājai Meningai

Obama samazina sodu slepeno dokumentu nopludinātājai Meningai

ASV prezidents Barakas Obama samazinājis cietumssodu ASV militārpersonai Čelsijai Meningai, kas 2010.gadā interneta vietnei "Wikileaks" nopludināja simtiem tūkstošu ASV slepeno dokumentu. Meninga, kas lielāko daļu mūža bijusi pazīstama kā vīrietis vārdā Bredlijs Menings, brīvībā iznāks jau maijā, nevis 2045. gadā, kā paredzēts saskaņā ar tiesas spriedumu.

Varas iestādes Meningu aizturēja 2010.gadā, bet trīs gadus vēlāk viņai tika piespriesti 35 gadi ieslodzījumā par spiegošanu un citiem noziegumiem.

29 gadus vecā Meninga piedzima kā vīrietis Bredlijs Menings. 2013. gadā Meningai ASV karatiesa piesprieda 35 gadu cietumsodu par vairāk nekā 700 000 slepenu dokumentu no ASV Valsts departamenta nodošanu interneta vietnei „Wikileaks.” Meninga to izdarīja 2010.gadā, kad kā ASV militārpersona - izlūkdienesta analītiķis - strādāja Bagdādē, Irākā.

Tā bija viena no lielākajām slepeno dokumentu noplūdēm Savienoto Valstu vēsturē.

2013.gadā pēc notiesāšanas Menings paziņoja, ka kopš bērnības juties kā sieviete un vēlas, lai viņu sauc par Čelsiju Meningu. Pēc bada streikiem Savienoto Valstu bruņotie spēki piekrita atļaut Meningai sākt dzimuma maiņas hormonu terapiju.

Tiesas prāvas laikā Meninga pauda nožēlu par dokumentu nopludināšanu, un paziņoja, ka kļūdaini domājusi, ka varēs „mainīt pasauli uz labāko pusi.”

Meninga pērn divas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību, bet novembrī lūdza prezidentu Obamu sodu samazināt, pirms viņš atstās Balto namu.

Savas prezidentūras pēdējās dienās Obama tiešām pieņēmis lēmumu samazināt sodu Meningai. Saskaņā ar Baltā nama paziņojumu, Meningas cietumsoda termiņš beigsies un viņa iznāks brīvībā jau 17.maijā, nevis 2045. gadā, kā bija paredzēts saskaņā ar notiesājošo spriedumu. Obama, pieņemot vienu no saviem pēdējiem lēmumiem ASV prezidenta amatā, apžēloja 64 cilvēkus un samazināja sodus vēl 209, tostarp Meningai.

Vairāk nekā 100 000 cilvēku bija parakstījuši petīciju Baltajam namam, aicinot samazināt Meningas sodu.

Bet Obamas lēmums izpelnījies arī asu kritiku.

Ietekmīgais republikāņu senators Džons Makeins prezidenta lēmumu novērtēja kā „smagu kļūdu,” kas var veicināt „turpmāku spiegošanu.” Bet ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Pols Raians teica, ka tas ir „vienkārši nedzirdēts” lēmums, piebilstot, ka Meninga ar savu rīcību „pakļāva briesmām amerikāņu dzīvības.”

Savukārt interneta vietnes „WikiLeaks” dibinātājs Džūljens Asanžs Obamas lēmumu novērtēja atzinīgi.

Viņš Meningu nosauca par „varoni, kuras drosmi būtu vajadzējis uzslavēt, nevis nosodīt”. Asanžs arī paziņoja, ka „lai uzplauktu demokrātija un likuma vara, valdībai vajadzētu nekavējoties izbeigt šo karu pret trauksmes cēlājiem un tādiem publicētājiem kā „WikiLeaks”".

Asanžs jau vairāk nekā četrus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu. Asanžs apsūdzības noliedz un baidās, ka, nonākot Zviedrijā, tā viņu tālāk izdos Savienotajām Valstīm.

Asanžs pagājušajā nedēļā gan paziņoja, ka piekritīs savai izdošanai ASV, ja prezidents Obama apžēlos Meningu, tomēr pagaidām šo savu solījumu vēl nav plašāk komentējis.

Tviterī Obamas lēmumu atzinīgi novērtēja arī bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens, kurš 2013.gadā medijiem nodeva virkni slepenu materiālu par ASV specdienestu izspiegošanas programmām. Snoudenam izdevās aizbēgt uz Krieviju, kur viņš saņēmis pagaidu uzturēšanās atļauju, kas šodien tika pagarināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti