Viņš norādīja, ka pašreizējā situācija un rietumvalstu nostāja pret Krievijas rīcību Ukrainā nenozīmē, ka sākas jaunais aukstais karš, jo atšķirībā no Padomju Savienības, pašreiz Krievijai nav visaptverošas ideoloģijas, un ASV un sabiedrotie nemeklē konfliktu ar Krieviju.
Obama atgādināja, ka sabiedrības gadsimtiem meklēja labāku organizācijas veidu, un Eiropā un ASV izvēlējās modeli, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi un tiesīgi izvēlēties savu nākotni. Bet pastāv arī alternatīvi uzskati, kas bieži vien sakņojas ticībā par kādas grupas pārākumu. Un Eiropas vēsture ir šo ideju cīņu vēsture, kas bieži vien noveda pie asiņainiem konfliktiem.
Ar atbildību pret šo vēsturi pēc Otrā pasaules kara ASV un Eiropa radīja miera arhitektūru, un vairākas desmitgades šīs vērtības konkurēja ar tām, kuras uzturēja aiz „dzelzs priekškara”. Šo vērtību sāncensība uzvarēta ne ar tankiem un raķetēm, to paveica cilvēki, kas ierosināja revolūcijas bez šāvieniem un sagrāva šo sienu, atgādināja ASV prezidents.
Nevar pieņemt kā pašsaprotamu šo progresu, jo vērtību cīņa turpinās, un tas ir tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, sacīja Obama.
Tagad Krievija izaicina tās vērtības, kas vēl pirms dažām nedēļām šķita pašsaprotamas, ka 21.gadsimtā Eiropas robežas nemainīs ar spēku.
Ja ASV definētu šauri un ar aprēķinu savas intereses, tad Ukrainas notikumiem varētu nepievērst uzmanību, jo ASV ekonomika nav saistīta ar Ukrainu, Krimas aneksija nerada tiešus draudus ASV, taču šāda vienaldzība ļautu vecajai kārtībai atgūt spēku 21.gadsimtā ne tikai Ukrainā, bet arī citur pasaulē.
Obama pauda pārliecību, ka nākotne pieder brīviem cilvēkiem un demokrātijas vērtībām.
Ticu ne tāpēc, ka esmu naivs, ne pateicoties mūsu armijas vai ekonomikas spēkam, bet tāpēc, ka šie ideāli ir patiesi un universāli,” uzsvēra ASV prezidents.
Viņš norādīja, ka ASV un tās sabiedrotie tic demokrātijai, vēlēšanām, kas ir brīvas un godīgas, godīgajai tiesu sistēmai, atvērtajai ekonomikai, tic, ka katrs cilvēks radīts vienlīdzīgs neatkarīgi no tā, kāds viņš ir, un „tas dara mūs stiprus”.
Tāpēc Krievijas rīcībai, kas ir pretrunā ar starptautiskām normām, ir jāpretojas, - nevis lai apspiestu Krieviju, bet gan lai garantētu un uzturētu starptautisko tiesību normu ievērošanu.
Tāpēc Eiropas Savienība (ES) un NATO nosodīja Krimas aneksiju, neatzina Krimas referendumu, izolēja Krieviju politiski un noteica sankcijas, kuras kļūs vēl bargākas, ja Krievija neapstāsies, uzsvēra Obama. Viņš solīja, ka ASV un ES turpinās atbalstīt Ukrainu ceļā uz demokrātiju, trupinās palīdzēt stabilizēt tās ekonomiku.
Ne ASV, ne ES neinteresē kontrole pār Ukrainu, mēs nesūtam tur savas armijas daļas,” sacīja Obama, uzsverot, ka sabiedrotie vēlas, lai ukraiņu tauta pati brīvi izvēlētos savu nākotni.
Viņš arī pauda, ka ASV nevēlas redzēt Krieviju vāju, bet gan stipru, vēlas, lai Krievijā cilvēki dzīvotu labi, bet tas nenozīmē, ka kopīgās vēstures dēļ Krievija var diktēt Ukrainai tās nākotni, katrai sabiedrībai jāizvēlas savs ceļš, uzsvēra Obama.
Jau ziņots, ka savā trešdienas pirmajā runā Obama akcentēja, ka, turpinot pašreizējo politiku, Krievija nonāks arvien dziļākā izolācijā. Tāpat vēstīts, ka G7 valstis ir gatavas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās Ukrainas situācijas saasināšanos, un ir gatavas izslēgt Krieviju no gaidāmā pasaules ietekmīgāko valstu samita. Par to valstu līderi vienojušies ārkārtas sanāksmē Hāgā, ko sasaucis ASV prezidents Baraks Obama. Krievija uz G7 ieceri reaģējusi sakot, ka tā nav liela traģēdija.
Krievija faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu. 16.martā Krimā notika referendums, kurā iedzīvotāji nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, šonedēļ Ukraina nolēma izvest savu armiju no Krimas. Ne Ukraina, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Krievijas tiesības uz Krimu, taču Krievijas bruņotie spēku netraucēti pārņēmuši pussalas svarīgus stratēģiskus objektus, un Maskava nepiekāpīgi virzās uz Krimas uzņemšanu Krievijas Federācijā.
