Baraks Obama kopā ar kundzi un abām meitām apskatīja Havanas katedrāli un citas slavenākās koloniālā laika celtnes. Turpinot vizīti, viņš tiksies ar Kubas prezidentu Raulu Kastro, uzstāties ar runu televīzijā, kā arī apmeklēs beisbola spēli starp vietējo un ASV komandu. Ar ilggadējo Kubas līderi Fidelu Kastro Obama gan netiksies.
Iepriekš Fidels Kastro izteicies, ka joprojām neuzticas amerikāņiem un nav līdzdarbojies notikušajās sarunās par abu pušu attiecību normalizēšanu.
Kubas varasiestādes arī pirms ASV prezidenta vizītes apspiedušas protestus, kuri tika organizēti, lai pieprasītu politieslodzīto atbrīvošanu. Obama plānojis tikties ar protestus rīkojušajiem aktīvistiem par spīti Kubas amatpersonu iebildumiem.
Obama vairākkārt ir uzsvēris cilvēktiesību nozīmi, tāpēc viņam paredzēta saruna arī ar disidentiem, kuri ir noskaņoti pret valdību.
Pāris stundas vēlāk Obama uzrunā jaunatvērtajā ASV vēstniecībā Kubā savu vīziti nosauca par vēsturisku.
„Šī ir vēsturiska vizīte. Šī ir vēsturiska iespēja sadarboties ar Kubas tautu, noslēgt jaunus līgumus un komerciālos darījumus, būvēt jaunas saites starp abām tautām. Man šī ir iespēja izklāstīt savu redzējumu par nākotni, kas ir gaišāka nekā mūsu pagātne,” sacīja Obama.
“Pirmo reizi vairāk nekā gadsimta laikā ASV karogs plīvo pār ASV vēstniecību Kubā. Vēstniecības atvēršana nozīmē, ka mēs spēsim aktīvāk realizēt savas intereses un aizstāvēt savas vērtības šajā reģionā, kā arī labāk saprast kubiešu tautu un tos jautājumus, kas to satrauc. Jau tagad arvien vairāk amerikāņu ierodas Kubā un kontaktējas ar kubiešiem. Tie ir studenti, jaunieši, pilsonisko un reliģisko grupu pārstāvji, kā arī uzņēmēji. Tas rada jaunas iespējas kubiešiem uzlabot savus dzīves apstākļus,” sacīja Obama.
ASV sarāva diplomātiskās attiecības pēc tam, kad 1959.gadā Fidela Kastro vadītā revolūcija Kubā noveda pie komunistiskās iekārtas nodibināšanas. ASV pret Kubu ieviesa tirdzniecības embargo.
Taču 2014.gada decembrī Obama paziņoja par soļiem attiecību normalizēšanai. Pērn augustā ASV atkal atvēra vēstniecību Havanā mēnesi pēc tam, kad Kuba atvēra savu vēstniecību Vašingtonā.
Neilgi pirms vizītes ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka atvieglos pret Kubu noteiktos ceļošanas un tirdzniecības ierobežojumus. ASV iedzīvotājiem būs vienkāršāk apmeklēt šo Karību jūras baseina valsti izglītojošos nolūkos, bet uzņēmumiem un bankām būs lielāka rīcības brīvība. Tomēr pilnīga tirdzniecības embargo atcelšana ir tālākas nākotnes jautājums.
Baraks Obama ir pirmais ASV prezidents 88 gadu laikā, kas apmeklē komunistisko Kubu. Pēdējo reizi tur viesojies Kelvins Kūlidžs – tālajā 1928. gadā. Daudzi atkusni abu valstu attiecībās apsveic, taču netrūkst arī kritikas.
Viens no tiem ir Džeimss Keisons, bijušais ASV sūtnis Kubā, Havanā strādājis no 2002. līdz 2005. gadam kā prezidenta Džordža Buša pārstāvis. Keisonu atceras par incidentu, kad viņam izdevies saniknot Fidelu Kastro, starp Ziemassvētku dekorācijām pie ASV pārstāvniecības izvietojot arī atsauci uz Kastro valdības ieslodzītajiem disidentiem. „Nedaudz vairāk kā gads ir pagājis, kopš prezidents ir atjaunojis diplomātiskās attiecības ar Kubu. Man vienmēr likās, ka tas nebija sevišķi svarīgs notikums. Ja jūs paskatīsieties uz diplomātisko attiecību definīciju, tas nozīmē, ka vienai valstij ir diplomāti otrajā valstī. Tās mums bija kopš 1977. gada. Es tur biju trīs gadus un runāju ar Kubas valdību par visādiem jautājumiem. Tiem pašiem, par ko runā šodien,” saka Keisons.
Keisons ir ļoti kritisks par Baraka Obamas administrācijas lēmumu uzlabot attiecības ar Kubu. Patlaban bijušais diplomāts pilda mēra pienākumus Koralgeiblsas apkaimē Maiami, taču aizvien seko notikumiem komunistiskajā salā. „Ņemot vērā visas šīs krīzes pasaulē, kāpēc tagad ir šī lielā interese par Kubu, kāpēc tas ir svarīgi? Mums tā nav stratēģiska valsts.
Vēl daži gadi, un bez jebkādām aktivitātēm režīmam būtu jāīsteno pārmaiņas. Jebkurā gadījumā pēc neilga laika brāļi Kastro mirs. Viņiem ir 89 un 86 gadi. Kāpēc steigties? Tāpēc, ka prezidentam [Obamam] vajag atstāt mantojumu,” pats uz savu jautājumu atbild Keisons.
Viņš uzskata, ka ASV normalizējušas attiecības ar Kubu bez abpusēja izdevīguma un Obamas vizīte Havanā būs bezjēdzīga, ja viņam neļaus publiski uzrunāt Kubas iedzīvotājus. „Obamam jābūt iespējai runāt ar kubiešiem, aicināt uz brīvām vēlēšanām, liberālāku ekonomikas sistēmu. Viņam jāizaicina režīms. Valdībai jāatļauj viņam to pateikt ,un tas jāpārraida Kubas iedzīvotājiem. Tad no vizītes būs kāds labums. Bet, ja tas ir privāts brauciens, tad tā ir laika tērēšana,” saka Keisons.
Kā norāda Baltā nama amatpersonas, kaut arī paliek daudz jautājumu attiecībā uz cilvēktiesībām un tirdzniecības embargo, Obamas divu dienu vizīte būs milzīgs solis ASV un Kubas attiecību uzlabošanā. Kā liecina prezidenta vizītes programma, Obama vizītes laikā plāno tikties ne tikai ar prezidentu Raulu Kastro, bet arī komunistiskās salas disidentiem un uzstāties ar runu televīzijā.
