Sīvā konkurencē starp vairāk nekā 300 kandidātiem Nobela Miera prēmiju šogad ieguva divi cilvēki, kuri drosmīgi cīnās pret seksuālo vardarbību militāros konfliktos.
Norvēģijas Nobela komitejas prezidente Bērita Reisa-Andersena pasvītroja, ka gan Kongo ginekologs Deniss Mukvege, gan par vardarbības upuru kļuvusī Nadia Murada ir riskējuši ar savu dzīvību, lai izgaismotu briesmīgos noziegumus.
"Abi laureāti ir snieguši nozīmīgu ieguldījumu, pievēršot uzmanību un apkarojot šādus kara noziegumus. Deniss Mukvege ir veltījis savu dzīvi šo upuru aizsargāšanai. Nadia Murada ir aculieciniece, kas stāsta par noziegumiem, kas īstenoti pret viņu pašu un citiem.
Katrs no viņiem savā veidā ir ļāvuši piešķirt lielāku redzamību kara laika seksuālajai vardarbībai, lai noziedznieki varētu tikt saukti pie atbildības par savām darbībām," teica Andersena.
Nadia Murada, kurai šobrīd ir 25 gadi, trīs mēnešus ir pavadījusi islāmistu kaujinieku grupas "Daīš" gūstā. Šajā laikā viņa tika daudzreiz izvarota, spīdzināta un pārdota no viena vīrieša citam. Pēc izkļūšanas no gūsta viņa varonīgi sāka stāstīt pasaulei par to, kas ir noticis ar viņu un daudzām citām jezīdu sievietēm Irākā.
“Nadija Murada deva balsi vardarbībai Irākā, par kuru nerunāja. Tas bija laikā, kad “Daīš” ekstrēmisti vērsās pret jezīdiem, īpaši sievietēm un meitenēm. Kā ANO vēstniece viņa sniegusi atbalstu cilvēktirdzniecības un seksuālās verdzības upuriem. Viņas darbs palīdzējis ANO izmeklēt šos noziegumus,” sacīja ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs.
Savukārt Mukvege ir ārsts ginekologs, kurš savas karjeras laikā ir operējis tūkstošiem sieviešu, kas ir cietušas no izvarošanas Kongo konfliktā, kas joprojām turpinās. Pirms trim gadiem apmeklējot Briseli, Mukvege sniedza Latvijas Radio ekskluzīvu interviju.
"Izvarošana ir sena kā pasaule. Tomēr laika gaitā ir mainījies tas, kā tā tiek pielietota kara apstākļos. Senajos karos sievietes tika uzskatītas par kara laupījumu. Un tad, kad jūs uzvarējāt ienaidnieku, jūs paņēmāt viņu sievietes savai baudai. Bet, kad izvarošana kļūst par ieroci, pret viņām notiek vēršanās kā pret sievietēm. Viņām tiek nodarīts pāri, lai sodītu ienaidnieku.
Man bija 16 gadu, kad es pirmo reizi saskāros ar gadījumu Kongo karā, ka sieviete vispirms tika izvarota un tad viņas dzimumorgānos tika iešauts. Ar to šis karš atšķiras no citiem," intervijā stāstīja Mukvege.
Brīdī, kad Nobela Miera komiteja paziņoja savu lēmumu, Mukvege atradās operāciju zālē. Un tad apkārt pēkšņi ir sākušas gaviles. Viņš žurnālistiem sacīja, ka nebija gaidījis, ka viņa cīņa saņems tik nozīmīgu novērtējumu.
BREAKING NEWS:
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 5, 2018
The Norwegian Nobel Committee has decided to award the Nobel Peace Prize for 2018 to Denis Mukwege and Nadia Murad for their efforts to end the use of sexual violence as a weapon of war and armed conflict. #NobelPrize #NobelPeacePrize pic.twitter.com/LaICSbQXWM
Gan Mukvege, gan Murada iepriekš saņēmuši arī Eiropas Parlamenta Saharova balvu, ar ko godina personas, kuras savu dzīvi veltījušas cilvēktiesību aizstāvībai.
KONTEKSTS:
Piektdien, 5.oktobrī, Norvēģijas galvaspilsētā Oslo nosaukts Nobela Miera prēmijas saņēmējs. Šogad balvai pieteikti kopumā 320 kandidāti. Pilns saraksts ar kandidātiem uz šo prestižo apbalvojumu netika atklāts, taču daži uzvārdi iepriekš jau ir publiski izskanējuši, tostarp Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins par attiecību uzlabošanu starp abām Korejas pussalas daļām. Minēts arī ASV prezidents Donalds Tramps, kuru Republikāņu partijas politiķi ir izvirzījuši par ieguldījumu Korejas kara izbeigšanā. Tāpat minēts pāvests Francisks, Honkongas demokrātijas aizstāvji, Vācijas kanclere Angela Merkele un mecenāts Džordžs Soross.
Latvija šim prestižajam apbalvojumam izvirzīja disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu.
Nobela Miera prēmiju pērn piešķīra Starptautiskajai kampaņai par kodolieroču iznīcināšanu (International Campaign to Abolish Nuclear Weapons, ICAN), bet gadu iepriekš - Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par "apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru".
