Ina Strazdiņa: Kāda ir situācija Kabulā šobrīd? Mēs redzam, ka cilvēki joprojām cenšas izkļūt no valsts un viss kopumā izskatās pēc diezgan lielas traģēdijas. Kā ir šobrīd?
Organizācijas "Peroozi Support and Empowerment" vadītāja Arzo Naubahara: Diemžēl talibi nemaz nav mainījušies. Ja kāds reiz ir bijis terorists, tad tāds vienmēr arī paliks. Tas ir tas, ko varu pateikt. Viņi ir izsludinājuši vispārējo amnestiju, arī tiem, kuri kā armijas cilvēki ir sadarbojušies ar rietumvalstīm, bet diemžēl man ir zināms, ka vēl vakar viņi ir nogalinājuši vienu no vadošajiem komandieriem, kā arī izsūta vēstules Afganistānas armijas dalībniekiem ar prasību nodot ieročus, pretējā gadījumā viņi tiks nogalināti. Visa valsts tagad ir vienās vienīgās bailēs. Neviens nav drošībā un nezina, kādi varētu būt nākamie soļi.
Jūs man iepriekš sacījāt, ka esat saziņā ar sievietēm, kuras Afganistānā patlaban īpaši ir apdraudētas. Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par to, kādā situācijā ir tieši sievietes?
Es vadu labdarības organizāciju, kas veicina demokrātiskos procesus Afganistānā un īpaši iedrošina sievietes, piemēram, izglītoties. Tagad viņu vārdi ir atpazīti un viņas un viņu ģimenes ir lielās briesmās. Esmu saņēmusi simtiem īsziņu no sievietēm, kas lūdzas, lai palīdzu izkļūt no Afganistānas.
Man ir stāstīts, ka "Taliban" nāk mājās un prasa sieviešu izglītības dokumentus, bet viņu vecāki melo, ka pašas sievietes ir mirušas.
Viņas apdraud arī tas, ka brāļi vai vīri ir bijuši armijā vai strādājuši valdībā. Šie draudi ir no visām pusēm. Priekšroka aizlidot no Afganistānas ir dota bijušajiem armijas cilvēkiem, institūciju darbiniekiem, ierēdņiem, no kuriem daudzi ir bijuši korumpēti un faktiski atvēruši vārtus talibiem, bet ne sievietēm.
Kā sociālā darbiniece un aktīviste, ko jūs ieteiktu, kāda būtu vislabākā palīdzība šajā situācijā?
Diemžēl es nevaru palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, kuri pie manis vēršas, raud, lūdzas, sūta fotogrāfijas. Arī daļa manas ģimenes ir iestrēgusi Afganistānā. Vairāki ģimenes locekļi ir bijuši Afganistānas armijā un krituši kaujās ar talibiem, cerot, ka starptautiskā sabiedrība stāv aiz mums. Un tāpēc bija sirdi plosoši redzēt, kā dienā, kad talibi ieradās, visi metās bēgt, kur nu kurais.
Kā sieviešu tiesību aktīviste es no sirds lūdzu, palīdziet Afganistānas sievietēm. Mums ir tik daudz atraitņu, kuru vīri ir krituši, lai gādātu ne tikai par Afganistānas, bet arī Eiropas, ASV un pasaules drošību.
Tagad atgriežas laiki, kad sievietes atkal nevarēs rādīt savu seju. Bet Afganistāna tāda nav, mēs neesam kara kungi, teroristi, pašnāvnieki, mēs esam viesmīlīgi un gribam dzīvot mierā.
Afganistānas sievietes ir ļoti stipras, mēs gadiem esam pieredzējušas karu, bet, ja Afganistānas kalni ir stipri un skaisti, tad mēs esam par tiem vēl stiprākas.
Pilna intervija angļu valodā:
KONTEKSTS:
Varu valstī pārņemot grupējumam "Taliban", īpašas raizes ir par sievietēm, jo daudziem atmiņā ir iepriekšējais talibu valdīšanas posms, kad sievietēm bija aizliegts piedalīties politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, bija liegta pieeja izglītībai un bija jāaizklāj seja.
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
"Taliban" arī brīdināja, ka ārvalstu spēku izvešanas termiņa atlikšana pēc 31. augusta būtu klajš pārkāpums.
