Eiropols - Hāgā izvietotā Eiropas aģentūra, kas koordinē sadarbību starp dažādu valstu policijas spēkiem - atzīst šo negadījumu, bet apgalvo, ka tas nav ietekmējis nevienu izmeklēšanu.
Informācija par dažādām izmeklēšanām, tostarp aizdomās turēto teroristu vārdi, telefona numuri un adreses, kļūdaini tika ievietota internetā.
Pirmie par šo datu noplūdi ir paziņojuši Nīderlandes sabiedriskās televīzijas raidījuma “Zemla” žurnālisti. Vēlāk arī Eiropola runasvīrs Jans Ops Gens Orts ir apstiprinājis, ka informāciju par potenciālajiem teroristiem un viņu līdzgaitniekiem internetā nejauši bija ievietojis kāds bijušais Eiropola darbinieks.
Pārkāpjot iekšējās kārtības noteikumus, šis policists no kādas vārdā nenosauktas valsts, kurš tobrīd vēl bija strādājis aģentūrā, esot aiznesis minēto informāciju mājās. Vēlāk viņš to bija ievietojis uz sava datora cietā diska, neapzinoties, ka tā saturs ir pieejams internetā bez jebkādas paroles.
Eiropola preses sekretārs sacīja, ka lielākā daļa publicētās informācijas jau līdz šim bija pieejama sabiedrībai. Savukārt aizdomās turēto vārdi, adreses un telefona numuri neesot ietekmējuši nevienu esošo izmeklēšanu, jo tie skar vismaz desmit gadus vecas lietas.
Turklāt neesot skaidrs, vai kāds cits, izņemot raidījuma žurnālistus, šo informāciju ir redzējis.
Kopumā publicēto materiālu apjoms ir visnotaļ ievērojams – aptuveni 700 lapaspušu. Eiropols to dēvē par viena bijušā darbinieka kļūdu.
Dažiem politiķiem gan ir par maz ar šādu skaidrojumu. Eiropas Parlamenta Lieberāldemokrātu grupas priekšsēdētāja vietniece Sofija Intvelde ir pieprasījusi Eiropola direktoram Robam Veinraitam un jaunajam drošības savienības komisāram Džulianam Kingam sniegt paskaidrojumus.
Intvelde uzsver, ka Veinraits tikai pirms dažām dienām ir piedalījies Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejas sēdē un ne vārda neesot sacījis par šo noplūdi, lai gan aģentūras vadība par notikušo esot zinājusi jau kopš septembra.
Nīderlandiešu izcelsmes eiroparlamentāriete uzskata, ka šāda datu noplūde var mazināt valstu uzticību šai aģentūrai un vēlmi sniegt tai ziņas par nopietnām izmeklēšanām.
Tieši informācijas apmaiņas trūkums starp dažādām valstīm, kas sakņojas savstarpējā neuzticībā, bieži vien tiek minēts kā nozīmīgs kavēklis nopietnu noziegumu izmeklēšanā un plānoto teroristisko uzbrukumu apturēšanā.
