Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons par vienu no savām galvenajām darbības prioritātēm bija izvirzījis Francijas politiskās sistēmas attīrīšanu. Viņš bija solījis aizliegt politiķiem pieņemt darbā savus ģimenes locekļus, kā arī pieprasīja, lai visi privātie jautājumi būtu pieejami, personai atrodoties amatā. Šādi solījumi, nenoliedzami, palīdzēja Makronam izcīnīt uzvaru vēlēšanās, jo viens no populārākajiem prezidenta amata kandidātiem Fransuā Fijons no turpmākas cīņas faktiski tika izslēgts tieši izmeklēšanu dēļ par viņa saistību ar valsts līdzekļu neatļautu izmantošanu.
Otrdien, 20.jūnijā, par savu atkāpšanos no amata paziņojusi arī Francijas aizsardzības ministre Silvija Gulāra, kura arī iesaistīta viltus darbavietu skandālā. Gulāra, kas iepriekš strādāja EP, amatu atstājusi vien 38 dienas pēc stāšanās amatā. Atklātībā ir nonākusi informācija, ka viņas pārstāvētā Demokrātiskā partija, kas palīdzēja Makrona vadītajai partijai „Uz priekšu, Republika” gūt pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, ir nepamatoti izlietojusi EP līdzekļus, apmaksājot savu Parīzē bāzēto personālu. Paziņojot, ka viņas atkāpšanās ir brīvprātīga,
Gulāra pauda cerību, ka viņas rīcība ļaus prezidentam Makronam atjaunot sabiedrības uzticību Francijas institūcijām.
Taču šīs nav vienīgās izmaiņas, kuras šo dienu laikā notikušas Francijas valdībā. Tikai dienu iepriekš Emanuels Makrons paziņoja, ka ministru kabinets būs jāpamet arī viņa tuvam līdzgaitniekam un prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas menedžerim Rišāram Ferrānam. Viņš un viņa partnere tiek apsūdzēts par to, ka pirms sešiem gadiem ir guvis neatļautu peļņu no nekustamā īpašuma darījumiem, kuros iesaistīts viņa tolaik vadītais veselības apdrošināšanas fonds. Taču Rišārs Ferrāns no politiskās skatuves gan nepazudīs, jo viņam turpmāk uzticēts vadīt Makrona partijas „Uz priekšu, Republika” parlamenta vairākumu.
Tradicionāli pēc parlamenta vēlēšanām premjerministrs Eduārs Filips iesniedza premjerministram visa ministru kabineta atkāpšanās rakstu, taču prezidents Filipu atkārtoti nominēja premjera amatam. Viņam uzdots līdz trešdienas, 21.jūnija, pēcpusdienai nākt klajā ar jaunās valdības sastāvu.
Tikmēr Emanuela Makrona ambiciozie ekonomisko un politisko reformu piedāvājumi gan pašmājās, gan Eiropas Savienībā šodien guvuši atzinību arī no Vācijas kancleres Angelas Merkeles puses. Uzrunājot biznesa līderus, Merkele paudusi gatavību apspriest Makrona piedāvājumus eirozonas atdzīvināšanai, tostarp ideju par eirozonas ekonomisko valdību, ar mērķi apvienot labākos resursus darbavietu un izaugsmes vairošanai 19 vienotās valūtas zonas dalībvalstīs. Pēc Merkeles vārdiem, ideja par kopīgu finanšu ministru vai eirozonas budžetu piemērotos apstākļos būtu vērā ņemama.
Jau ziņots, ka prezidenta Emanuela Makrona partija uzvarēja Francijas parlamenta vēlēšanās. Tā kopā ar sabiedrotajiem no Demokrātiskās kustības Nacionālajā asamblejā ieguva absolūto balsu vairākumu - 350 no 577 mandātiem. Vēlēšanās nobalsoja vien 42% balstiesīgo.
