NATO virspavēlnieks Eiropā: Alianse ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā

Toms Pastors: Pēdējā laikā daudz runāts par NATO reformēšanu. Lai padarītu NATO spējīgāku un, ja varētu teikt – modernāku. Kādi ir galvenie jautājumi, neatliekamie jautājumi, uz kuriem, jūsuprāt, vajadzētu koncentrēties tuvākajā nākotnē?

NATO adaptācija, manuprāt, ir atslēgas jautājums. Tas sākās Velsas samitā 2014.gadā un turpinājās 2016.gadā Varšavas samitā. Mēs pašlaik esam pavisam citā vidē.

Konflikta raksturu, piemēram, pašlaik nosaka informācijas ātrums. Ātrums, kā tā ietekmē cilvēkus. Kibertelpa, lielāka attāluma un precīzākas munīcijas izstrāde, elektroniskā karadarbība – tās ir jomas, kas ietekmē spējas, kuras mums jānodrošina, kā arī to pārvaldība un kontrole.

Tāpēc NATO izstrādājusi plānu, kuram pašlaik ejam cauri, kas ņem vērā visas šīs pārmaiņas un nodrošina spēkus, kuri ir atbilstoši šīsdienas apstākļiem. Es domāju, ka nākamajā NATO samitā plānu apstiprināsim un sāksim celt spēkus, ņemot vērā šos kritērijus.

 

Ja mēs vairāk runājam par kiberdrošību un informācijas karu, var argumentēt, ka šajā jomā Krievija ir ļoti veiksmīga un Baltija varētu būt vājais ķēdes posms šajā ziņā. Jūs piekrītat tam un ko varam darīt?

Krievi uz to ir fokusējušies, un viņi saredz, ka šīs netiešās aktivitātes jeb, kā dažreiz Rietumos tās dēvē – hibrdīdaktivitātes zem konflikta līmeņa, tādas lietas kā dezinformācija, ekonomiskais spiediens, politiskā iejaukšanās citās valstīs, – viņi to saredz kā plašu spektru. Un viņiem ir zināmas prasmes šajās jomās, it īpaši dezinformācijā un kiberjomā.

Mums ir jāturpina darīt, ko darām jau tagad. Un tas ir – runāt par to, pretoties, sanākot kopā kā valstu grupai. Mums jāpārliecinās, ka mēs veicināsim patiesas informācijas izplatīšanu. Tā, manuprāt, pat ir galvenā lieta. Un mēs to spējam.

Kad sākās “Zapad”, mēs gaidījām, ka Krievijas izmantos šo iespēju dezinformācijai. Taču mēs kā NATO valstu kopums, it īpaši, šeit, Baltijā, parādījām, ka spējam ar to tikt galā. Ka varam sniegt patiesu un  apjomīgu informāciju, kā arī ietekmēt.

Vēl viena problemātiskā sfēra, par ko tiek runāts, ir militārā loģistika. Šajā ziņā aktualizēta ideja par tā saukto militāro Šengenu. Kā domājat – kā jāattīsta šī ideja, cik vispār tā ir reāla un vai varbūt varam gaidīt arī lielas amerikāņu investīcijas infrastruktūrā?

Domāju, ka tas ir nepieciešams, un tas ir realizējams redzējums. Labākais, kā to darīt, jau atkal ir ar mūsu aliansi un partneriem ārpus NATO. NATO to dara, strādājot kopā ar Eiropas Savienību, jo tā sniedz citas prasmes, kas nav militāras, bet kas nepieciešamas šajā ziņā. Investēt būs nepieciešams visām valstīm.

Mums nepieciešamas komunikāciju līnijas. Dzelzceļš. Spējas pārvietoties katrā no valstīm ātri, kad nepieciešams. Nepieciešamas ostas un lidostas, kā arī valstu likumi, kas kustību pieļauj saprātīgā laikā. Tas ir paveicams.

Minējāt Savienotās Valstis – mēs jau tagad investējam Eiropas infrastruktūrā. Mūsu atturēšanas iniciatīva Eiropā investējusi eiropiešu infrastruktūrā pēdējos trīs gadus, tostarp arī Latvijā. Tagad arī pirmo reizi šeit ieraudzīju arī rezultātus, tiekoties ar kaujas grupu. Tas ir noderīgi jūs spēkiem, sabiedroto spēkiem un arī mūsu spēkiem. Tas ir lielisks piemērs tam, kā varam sanākt kopā un investēt infrastruktūrā, kas mums nepieciešama, lai esam savienoti un varam ātri pārvietoties.

Daudz arī runāts par Eiropas Savienības aizsargāšanās spēju palielināšanu. Kā novērst funkciju dublēšanos ar NATO šajā ziņā.

Es domāju, ka atslēga ir caurskatāmība. Citiem vārdiem – NATO un Eiropas Savienība paziņojusi, ka mēs strādāsim kopā, ciešāk nekā kādreiz. Ja abi būs atklāti viens pret otru projektos, pie kā strādājam, piemēram, jūs minējāt mobilitāti. Mēs abi strādājam pie mobilitātes. (..) Mums jābūt ļoti atklātiem vienam pret otru, lai pārliecinātos, ka strādājam kopā un papildinām cits citu. Ja tā darīsim, būs labi gan NATO, gan Eiropas Savienībai un Eiropai.