Dienas ziņas

Zviedrija un Somija piesakās dalībai NATO

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Turcija draud bloķēt Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO

NATO vadība cer bez aizkavēšanās panākt Turcijas atbalstu Zviedrijas un Somijas dalībai aliansē

Gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis jau pozitīvi izteikušās par gaidāmo Zviedrijas un Somijas iestāšanos aizsardzības aliansē. Taču Turcija paziņojusi, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO, jo tās dodot patvērumu teroristiem. NATO vadība gan cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo alianses paplašināšanos.

Turcija ir apsūdzējusi abas Ziemeļvalstis separātiskās Kurdu strādnieku partijas (PKK) atbalstīšanā. Šis grupējums Turcijā ir atzīts par teroristisku.

Tāpēc Turcija prezidents Redžeps Tajips Erdogans izteicās, ka neatbalstīs Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO: “Zviedrija jau ir teroristu organizāciju inkubācijas centrs. Viņi ielaiž teroristus savos parlamentos, liek viņiem tur runāt un izdod viņiem īpašus ielūgumus. Viņu parlamentā ir pat Kurdu strādnieku partiju atbalstoši teroristi. Kā mēs varam viņiem uzticēties?”

Dalībai NATO nepieciešams visu pašreizējo 30 sabiedroto, tostarp Turcijas atbalsts.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, runājot ar žurnālistiem, centās mīkstināt šo risku, sakot, ka NATO spēs “atrisināt Turcijas paustās bažas tādā veidā, kas neaizkavē dalību vai pievienošanās procesu”.

Arī citu dalībvalstu līderi norādīja, ka Turcija, visticamāk, tiks pierunāta.

Savu atbalstu ļoti skaidri izteica arī Dānija un Vācija. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka teica, ka “NATO durvis viņiem ir atvērtas, un, ja viņi nolems ienākt pa šīm durvīm, mēs viņus sagaidīsim ar atplestām rokām”. Arī Briselē savu atbalstu pauda Eiropas Savienības (ES) valstu  aizsardzības ministri. Visi uzsver, ka tam jānotiek ātri.

"Esmu tikpat pārliecināts kā NATO ģenerālsekretārs, ka šī iestāšanās ātri izdosies ar visu valstu atbalstu, tostarp Turcijas kā NATO dalībvalsts atbalstu. Tas ir ļoti iespējams, jo īpaši tāpēc, ka Turcija šajā situācijā ir devusi ļoti daudz konstruktīva ieguldījuma," sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Tikmēr Krievija, reaģējot uz Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO, pēc sākotnējā sašutuma tagad maina retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās nemaz viņu tik ļoti neuztraucot. Kremlis jau sen esot šis abas Ziemeļvalstis uztvēris kā daļu no NATO, jo tās piedalījušās NATO militārajās mācībās jau gadiem.

Vienlaikus parādījies arī jauns arguments no Krievijas puses. Proti, Somija un Zviedrija stājoties NATO, lai amerikāņi tiktu pie labākas pieejas Arktikai. “Šā iemesla dēļ mēs uzskatām viņu lēmumu, kuru noteikti lobēja Vašingtona un NATO, par ģeopolitisku soli saistībā ar Krievijas ierobežošanu un NATO plānu paplašināt aktivitātes Arktikas reģionā,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Jāpiebilst, kad Somija un Zviedrija iestāsies NATO, tad NATO un ES dalībvalstu loks vairāk pārklāsies. Tad no ES dalībvalstīm NATO nebūs tikai Īrija, Austrija, Malta un Kipra.  Bijušais Somijas premjers Aleksandrs Stubs uzskata, ka, visticamāk, redzēsim, eiropeiskāku NATO, nevis neatkarīgāku Eiropu ar tās stratēģisko autonomiju, uz ko tā uzstāj Francija.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

Zviedrija jau ir parakstījusi pieteikumu dalībai NATO, tikmēr dalību aliansē atbalstīja Somijas parlaments. Sagaidāms, ka abas Ziemeļvalstis savus pieteikumus iesniegs trešdien, 18.maijā.

Pirms kara sākšanas pret Ukrainu Putins pieprasīja, lai NATO pārtrauc paplašināties un atvelk savus spēkus no Krievijas robežām. Taču Putina cerētais efekts izpalika. Līdz ar Somijas pievienošanos Krievijas un NATO robežas garums palielināsies vairāk nekā divas reizes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt