Vašingtonā NATO ārlietu ministru sanāksme par godu alianses septiņdesmitgadei ir iegājusi vēsturē kā pirmā augsta līmeņa tikšanās, kurā runāts par to, ka NATO ir jāizstrādā īpaša stratēģija attiecībām ar Ķīnu.
Līdz šim nedz ar NATO ārlietu, aizsardzības ministriem vai valstu vadītājiem šī tēma nav bijusi skarta. Taču tagad alianse vērš skatu vēl dziļāk Austrumos.
“Mēs vienojāmies, ka faktiski NATO ir jāsagatavo visaptveroša analīze par to, kādas ir dialoga iespējas un kas ir riski. Protams, riski šajā gadījumā, pirmkārt, ir saistīti ar kibertelpu, informācijas tehnoloģijām,” norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).
“Jūs zināt, ka šīs diskusijas šobrīd notiek Eiropas Savienībā (ES) un nu jau arī NATO. Es domāju, ka tā ir laba lieta, ka mēs vienojamies par to runāt un izstrādāt kopēju politiku, jo šobrīd katrai valstij ir ļoti savs un dažāds redzējums, bet šobrīd arvien vairāk informācijas tehnoloģiju joma, tā saucamā “Huawei” lieta, tā saucamā 5G tīkla ieviešana - valstis sāk redzēt to kā ļoti nopietnu jautājumu, kas jāskata no drošības apstākļiem,” sacīja Rinkēvičs.
Visvairāk ASV valsts sekretāra Maika Pompeo personā aicina domāt, cik plaši NATO valstu telpā ļaut darboties Ķīnas “Huawei” kompānijai, kas ir pasaules telekomunikāciju līdere un kas jau cieši ir iesakņojusies daudzās Eiropas valstīs, bet, kā norāda Pompeo, visticamāk, izvērš savu biznesu un piedāvā tehnoloģijas ne tikai peļņas, bet arī citu interešu dēļ, proti, iegūt informāciju un līdz ar to varu un kontroli.
Līdzīgi arī ieviešot G5 tīklu, ir bažas, ka Ķīnas rokās nonāks miljoniem personas datu, informācija par veselību, banku stāvokli un vēl, un vēl, ko Ķīnas valdība nekavēsies izmantot.
“Šeit nešaubīgi ir riski – NATO un ASV nevarēs dalīties informācijā tā kā iepriekš, ja te būs iesaistītas ķīniešu tehnoloģijas. Mēs ASV esam izvērtējuši visus riskus, esam par tiem izstāstījuši saviem partneriem. Tie saprot mūsu bažas. Ja riski pārsniegs visas robežas, mēs gluži vienkārši vairs nevarēsim dalīties ar šo informāciju. Bet, protams, katra valsts var pieņemt savu lēmumu, un tāpat rīkosies arī ASV,” norādīja Pompeo.
Kompānija “Huawei” šos pārmetumus noliedz, un arī ANO Interneta un telekomunikāciju aģentūra ir norādījusi, ka nav pierādījumu, ka “Huawei” plāns būtu spiegošana, tādēļ uzlikt kompānijai ierobežojumus nebūtu godīgi.
Un tā nudien ir dilemma – to atzīst arī Eiropas valstu līderi, kas vienlaikus ir NATO.
„Mēs no vienas puses esam tirdzniecības partneri, no otras – sīvi konkurenti, bet mēs vēlamies abpusēju izdevīgumu,” tā vēl nesen sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Un tieši Vācijai patlaban Ķīna ir lielākā tirdzniecības partnere, savukārt Itālijā, Grieķijā un Ungārijā Ķīna grasās investēt lielos infrastruktūras projektos.
“Huawei” kompānija patlaban jau ir vienā līgā ar “Google” un “Microsoft” un arvien audzē savu spēku.
Kas varētu būt NATO stratēģijā attiecībām ar Ķīnu, pagaidām ir atvērts jautājums, bet, visticamāk, vairāk būs zināms NATO valstu līderu samitā Londonā.
