Nozīmīgais kodolraķešu aizliegšanas līgums starp ASV un PSRS tika parakstīts vēl 1987. gadā. Tas tiek uzskatīs par vienu no būtiskākajiem Aukstā kara beigu sasniegumiem. Tomēr tagad ASV uzstāj, ka Krievija šo līgumu jau ilgstoši pārkāpj. Pirmie paziņojumi par to bija izskanējuši vēl iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā. Bet Vašingtonai un Maskavai 30 sanāksmēs tā arī nav izdevies atrast kopsaucēju. Tādēļ Donalda Trampa administrācija ir gājusi soli tālāk un paziņojusi, ka tā izstāsies no šī līguma, ja Krievija līdz 2. februārim nedemontēs savu jauno raķešu sistēmu Kaļiņingradā.
Šis jautājums ieņēma arī centrālo vietu piektdienas NATO-Krievijas padomes sanāksmē. Tā notika Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē. Pēc tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka abu pušu vērtējums par šo situāciju ir krasi atšķirīgs.
“Sanāksme nav nesusi nekādu taustāmu progresu, jo Krievija nav izrādījusi nekādu vēlmi mainīt savu nostāju. Eiropā nav jaunu Amerikas raķešu. Bet Eiropa ir jaunas Krievijas raķetes. Tā ir īstā problēma. Un tieši tas arī apdraud šo vienošanos,” teicis Stoltenbergs.
Jau decembra sākumā notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē visu pārējo alianses dalībvalstu politiķi, tostarp arī Latvijas, atzina Vašingtonas soli par pamatotu. Maskava turpina uzstāt, ka tā nav pārkāpusi līgumu ar ASV. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir mudinājis turpināt sarunas un brīdinājis, ka līguma pārtraukšana varētu radīt jaunu bruņojuma sacensības vilni pasaulē. Tāpat daudzi Krievijā uzskata, ka Vašingtona tikai meklē ieganstus, lai izstātos no šī līguma.
Stoltenbergs nemitīgi atkārtoja, ka Krievijai vēl ir iespēja atgriezties pie vienošanās izpildes. Tomēr cerības, ka Vašingtona un Maskava varētu rast kopsaucēju, pašreiz ir visai niecīgas. ASV administrācijā valda uzskats, ka Krievija diezgan ilgi ir mēģinājusi apmānīt Ameriku, izliekoties, ka tai nav līgumā aizliegto ieroču. Tādēļ nevarētu teikt, ka starp abām pusēm šobrīd būtu liela uzticība. Tāpat Vašingtonā tiek uzskatīts, ka patiesībā Krievija nemaz nevar atteikties no šādām raķetēm. Maskavai tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu savu aizsardzību pret Ķīnu, Indiju, Pakistānu un Ziemeļkoreju. Uz šīm valstīm līgumā ietvertie ierobežojumi neattiecas.
NATO ģenerālsekretārs atteicās nosaukt, kādi tieši būs turpmākie alianses soļi, ja līguma darbība tiks pārtraukta. Tomēr ir skaidrs, ka NATO varētu apspriest iespēju izvietot jaunus ieročus Eiropā, lai atbilstoši aizsargātos pret Krievijas arsenālu. Vienlaikus tikšot domāts arī par to, kā nepieļaut jaunu bruņojuma sacensību pasaulē, iespējams, izstrādājot visaptverošu vienošanos.
