Pusdiena

Meklēs risinājumu, lai nepasliktinātu situāciju ar vecāku pabalstiem

Pusdiena

Ierobežojums ziedot partijām 30% no gada ienākumiem gūst konceptuālu atbalstu Saeimā

NATO dalībvalstis un Tramps Briselē – savstarpējo lojalitātes apliecinājumu gaidās

NATO dalībvalstis un Tramps Briseles sanāksmē – savstarpējo lojalitātes apliecinājumu gaidās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ceturtdien Beļģijā ir brīvdiena – Kristus Debesīs uzņemšanas diena, kas pati par sevi ir klusa, taču daudzi iedzīvotāji pilnīgi noteikti ir pametuši pilsētu, rēķinoties ar satiksmes ierobežojumiem un citām grūtībām, kas paredzētas visas dienas garumā. Pilsētā ir ASV prezidents Donalds Tramps un vēl 28 valstu vadītāji un delegācijas, jo sākas NATO valstu vadītāju sanāksme. Tramps tiksies arī ar Eiropas Savienības (ES) institūciju līderiem.

Bet vēl pirms došanās uz NATO sanāksmi Trampam ir paredzētas arī divpusējas pusdienas ar Francijas jauno prezidentu Emanuelu Makronu.

NATO sanāksme sāksies pa dienu un noslēgsies ap plkst.22 vakarā pēc Latvijas laika.NATO sanāksmes galvenie akcenti ir cīņa ar terorismu, un, proti, ko NATO kā alianse varētu darīt vairāk, iemaksu palielināšana NATO valstu aizsardzības budžetos, karavīru skaita palielināšana Afganistānā, attiecības ar Krieviju.

No Trampa vēlas skaidrību

Trampa ierašanās ir ārkārtīgi lielā fokusā, jo ASV ir NATO spēcīgākais balsts, bet prezidents Tramps līdz šim ir sūtījis visai dažādus signālus par to, kā viņš redz ASV turpmāko lomu aliansē.

Vēl pirms dažiem mēnešiem viņš NATO nosauca par novecojušu organizāciju, bet pēc tam, kad Vašingtonā tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, atkal veltīja tai atzinīgus vārdus. Bet vēl pirms dažām dienām, medijos atkal parādījās ziņas, ka Tramps neizslēdz ASV aiziešanu no NATO, ja dalībvalstis no Eiropas puses nesāks vairāk ieguldīt savos aizsardzības budžetos.

Šie signāli ir ārkārtīgi dažādi un mainīgi, un tas arī ir par iemeslu tam, kādēļ NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu žurnālisti pēdējā laikā NATO preses konferencēs apber ar jautājumiem par to, vai viņš ir drošs, ka ASV joprojām ir stabilas partneres. Stoltenbergs allaž skaidro, ka par to nav šaubu un ka Trampa administrācija visos līmeņos to ir apstiprinājusi.

Tomēr tieši šajā reizē dalībvalstis sagaida, ka Tramps skaļi un skaidri Briselē  apliecinās ASV atbalstu aliansei un 5. pantam, kas paredz - ja viena valsts ir briesmās, tad pārējās nāk palīgā.


 

No NATO dalībvalstīm sagaida gatavību vairāk ieguldīt aizsardzībā

Ir ļoti jūtams, ka diplomātiski tiek plānotas dažādas iespējas, kā ASV prezidentam teju šos vārdus ielikt mutē. Tā, piemēram, viņš pie NATO jaunās mītnes vietas piedalīsies piemiņas zīmes atklāšanā, kas būs veltīta 2001. gada 11. septembra terorakta upuriem ASV, kad dvīņu torņos Ņujorkā ietriecās teroristu nolaupītās lidmašīnas. Kā zināms, pēc tam pirmo reizi vēsturē NATO  pēc ASV lūguma iedarbināja šo 5. pantu, sākot operācijas Afganistānā.

Tieši šī ir tā vieta, kur Donalds Tramps sacīs, visticamāk, vienīgo publisko uzrunu visas NATO sanāksmes laikā, jo preses konferenci viņš neplāno, un šeit ir iespēja no viņa mutes dzirdēt apliecinājumu tam, ka 5. pants ASV ir teju svēta lieta.

Sagaidāmas, ka būs arī aktīvas sarunas par investīcijām aizsardzības budžetā, kuras ASV prasa no Eiropas valstīm.

Šajā ziņā savukārt apliecinājumus gribēs dzirdēt Tramps.

Arī terorisms, īpaši pēc notikumiem Mančestrā, būs augstu uzmanības fokusā.

Dalībvalstis atsevišķi jau ir iesaistītas dažādās aktivitātēs, bet NATO kā organizācija nav. Te ir dažādas bažas un jautājumi par to, ko tas varētu nozīmēt, vai tas prasītu arī NATO valstu karavīru aktīvāku klātbūtni valstīs, kurās ir teroristu organizāciju perēkļi.

Sagaidāms arī, ka dalībvalstis lems par papildu karavīru nosūtīšanu uz Afganistānu. NATO uzsver, ka tā nebūs kaujas, bet apmācību misija, jo karavīru uzdevums būšot palīdzēt ar padomu un zināšanām afgāņu armijai. Sanāksmē arī pārrunās attiecības ar Krieviju.

Latvija kļuvusi par labo zēnu, taču arī gaida Trampa uzrunu

Latvijai ceturtdien noteikti būs jāapliecina sava gatavība nākamgad sasniegt 2% no IKP lielu aizsardzības budžetu un to, ka valsts ir gatava uzņemt koalīcijas spēku karavīrus,

kas Kanādas vadībā uzturēsies Latvijā kā tāds militārs spēks, kurš ir gatavs tūlītējai atbildei un darbībai, ja Latvijai pēkšņi draudētu briesmas. Budžeta jautājumā Latvija ir viens no pozitīvajiem piemēriem, ko bieži preses konferencēs arī uzsver Stoltenbergs. Citas, daudz lielākās NATO dalībvalstis joprojām ir krietni tālāk no šā mērķa.

Latvijai, gluži tāpat kā pārējām NATO dalībvalstīm, būs ļoti būtiski, lai šī sanāksme ir kā svītras pavilkšana zem Trampa iepriekšējiem izteikumiem par aliansi un lai sāktos pilnīgi jauna valoda. Kā saka diplomāti, ir svarīgi, lai Tramps mājās aizlido apmierināts un var ierakstīt savā interneta tvitera kontā, ka tikšanās ir bijusi veiksmīga, NATO ir lieliska organizācija un 5. pants ir nesatricināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti