Trešdienas vakarā pie pieminekļa miermīlīgi staigāja 50-60 cilvēku, bet nakti pie pieminekļa pavadījuši pāris desmiti cilvēku, informēja Policijas un robežsardzes departamenta preses pārstāve Marija Goņaka, piebilstot, ka nekādi incidenti nav konstatēti.
Policija turpina uzraudzīt situāciju un ir gatava nepieciešamības gadījumā iesaistīties.
Trešdien tika ziņots, ka cilvēki cits citam stāstījuši, ka ir sagatavota tehnika tanka pārvietošanai, lai gan oficiāla apstiprinājuma šādai informācijai nav.
Narvas pašvaldības vadītāja Katri Raika trešdienas vakarā teica, ka ir informēta par situāciju, un atzina, ka cilvēku pulcēšanās pie pieminekļa ir satraucoša.
"Tā ir kāda izraisīta provokācija, un mums ir jāmeklē provokators. Panikai iemesla nav," viņa uzsvēra.
Kā sacīja Raika, ceturtdien Igaunijas valdība apspriedīs padomju pieminekļu likteni. Arī Narvas pašvaldības deputāti ceturtdien plāno izskatīt šo jautājumu.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu spriež, ka jautājumu par Narvas tanka aizvākšanu vajadzētu atrisināt mēneša laikā.
Lai gan Igaunijas parlaments līdz septembrim aizgājis vasaras brīvdienās, Reinsalu uzskata, ka nepieciešams sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par padomju okupācijas laika pieminekļu demontāžu.
"Ja latvieši to varēja izdarīt, tad varam arī mēs," pavēstīja Reinsalu.
Padomju tanks "T-34" Narvas pievārtē uz postamenta novietots Narvas upes krastā vietā, kur 1944. gada jūlijā upi šķērsoja uzbrūkošais padomju karaspēks. Piemineklis tika atklāts 1970. gadā.
Iepriekš medijos izskanēja, ka valdība piedāvā Narvā būvēt jaunu slimnīcu apmaiņā pret tanka pārvietošanu, bet valsts pārvaldes lietu ministre Rīna Solmane uzsvēra, ka par vērtību jautājumiem tāda tirgošanās nav iespējama.
Viņa tanka pieminekli raksturoja kā daļu no lielākas problēmas, kas veidojusies, jo kopš Otrā pasaules kara "krievu pasaule" veicinājusi uzskatu, ka igauņi, igauņu valoda, kultūra un vēsture ir kaut kas lieks, ar kuru kontakti nav vēlami.
Kā paskaidroja Solmane, padomju okupācijā tika radīta tai labvēlīga kultūras vide, kuru papildināja pieminekļi, ielu nosaukumi, tradīcijas un pasākumi, kas mūsdienu Igaunijai nav piemēroti un kurus nevar ignorēt, jo īpaši pēc Krievijas zvērīgā iebrukuma Ukrainā, kas turpinās jau sesto mēnesi.
Naktī uz trešdienu Igaunijas ziemeļaustrumos Auverē tika aizdedzināts ekskavators, kuru pirms tam izmantoja, lai no enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" spēkstaciju ieejas tuvuma pārvietotu Otrā pasaules kara laika Sarkanās armijas haubici.
Policija sākusi izmeklēšanu par ļaunprātīgu dedzināšanu.
Ekskavators otrdien tika izmantots, lai palīdzētu atbrīvot zemē iegrimušu kravas automašīnu, kas veda haubici. Ekskavators nepieder "Eesti Energia", bet bija iznomāts.
"Eesti Energia" preses pārstāvis Reimo Raja informēja, ka haubice nevienā reģistrā nav iekļauta kā piemineklis, un jau agrāk bijušas diskusijas, kādēļ tāds kara ierocis atrodas pie ieejas spēkstacijās.
Savukārt enerģētikas darbinieku arodbiedrības līderis Andrejs Zaicevs pauda saniknojumu par notikušo, paziņojot, ka lielākā daļa arodbiedrības biedru ļoti negatīvi vērtē haubices pārvietošanu, jo tā esot "memoriāls Otrajā pasaules karā kritušajiem, arī tiem, kas karoja Igauņu strēlnieku korpusā". Haubices uzturēšanu veikuši spēkstaciju darbinieki, un tā nesen esot pārkrāsota.
Igaunijas vēsturē iegājusi tā dēvētā Bronzas nakts – 2007. gada 27. aprīlis, kad Tallinā notika nekārtības saistībā ar padomju karavīriem veltītā pieminekļa, tā dēvētā Bronzas kareivja, pārvietošanu no pilsētas centra uz karavīru kapsētu.
Toreiz divas naktis ilgušajos krievvalodīgo jauniešu nemieros gāja bojā viens cilvēks – Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins –, bet 1200 tika aizturēti.
