Pilsētas vadība šonedēļ pieņēma lēmumu pieminekli demontēt, to atbalsta arī premjerministre Kaja Kallasa. Taču daudzi Narvas iedzīvotāji domā, ka piemineklim ir jāpaliek savā vietā.
Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas Narvas pievārtē tāda paša nosaukuma upes krastā kopš 1970. gada uz postamenta atrodas padomju tanks "T-34". Tas ir novietots vietā, kur 1944. gadā Narvas upi šķērsoja uzbrūkošais padomju karaspēks.
Krievvalodīgajiem, kuri ir vairāk nekā 90% no 57 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju, piemineklis bija iecienīta vieta, kur ik gadu 9.maijā atzīmēt tā dēvēto "Uzvaras dienu".
Krievijas iebrukums Ukrainā un tur pastrādātās zvērības daudzos Igaunijas iedzīvotājos uzjundīja atmiņas par valsts piedzīvotajām zvērībām padomju okupācijas laikā. Igaunijā daudzviet joprojām redzamie padomju pieminekļi ir uzskatāms atgādinājums par vēsturiskajiem pāridarījumiem. Daudzi igauņi uzskata, ka ir pienācis laiks šos pieminekļu aizvākt.
Igaunijas koalīcijas valdība pagājušajā nedēļā nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar padomju varas simboliem. Tādu valstī ir vairāki simti. Premjerministre Kaja Kallasa sacīja, ka pieminekļi piederot pašvaldībām, tādēļ konkrēti demontāžas termiņi un kārtība būs atkarīga no tām.
Jau dienu pirms valdības lēmuma pie tanka pieminekļa Narvā sapulcējās vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju, kurus satrauca tanka iespējamā pārvietošana.
Narvā valdošo partiju koalīcija, kuras priekšgalā ir bijusī iekšlietu ministre Katri Raika, līdz šim bija noraidoša pret ideju pārvietot tanku, norādot, ka piemineklis daudziem Narvas iedzīvotājiem ir svarīgs simbols. Taču pirmdien pašvaldības vadītāja un viņas sabiedrotie tomēr vienojās par tanka aizvākšanu un novietošanu slēgtā teritorijā.
Pašvaldība esot nonākusi pie secinājuma, ka labāk pašiem pieņemt lēmumu par pieminekļa demontāžu, nekā sagaidīt, kad šādu lēmumu mēģinās uzspiest Igaunijas valdība, kas varētu izraisīt lielu vietējo iedzīvotāju pretestību.
Pašvaldības vadītāja Raika sacīja, ka lēmums nāca ļoti grūti, taču tas esot pieņemts, lai nešķeltu Igaunijas sabiedrību.
"Mēs nevēlamies, lai Igaunija tiktu sadalīta divās daļās – mēs un viņi jeb mēs, Narva, un pārējā Igaunija. Narva noteikti ir neatkarīga pašvaldība, un tā nav vieta, kur valsts nosaka, kā lietām būtu jānotiek. Saskaņā ar Igaunijas konstitūciju pašvaldībām ir savas tiesības un pienākumi, un tāpat kā citas pašvaldības, arī Narva vēlas īstenot savas tiesības un pienākumus. Narva ir Igaunijas pilsēta," Raika sacīja intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai.
Raika norādīja, ka tagad svarīgākais darbs būs izskaidrot pašvaldības lēmumu Narvas iedzīvotājiem. Taču tam nebūs daudz laika, jo padomju pieminekļa pārvietošanu plānots sākt tuvākajās divās nedēļās.
Pilsētas vadītāja arī apliecināja, ka tanka demontāža nenotiks nakts aizsegā.
"Ir rūpīgi jāapsver, kā to izdarīt mierīgi, ar cieņu pret tiem cilvēkiem, kuriem tanks ir kas vairāk nekā tikai piemiņas vieta," norāda Raika.
Igaunijai ir nepatīkama pieredze ar padomju pieminekļu demontēšanu.
2007. gada 27. aprīlī galvaspilsētā Tallinā izcēlās plašas nekārtības saistībā ar padomju karavīriem veltītā pieminekļa, tā dēvētā Bronzas kareivja, pārvietošanu no pilsētas centra uz Brāļu kapiem. Toreiz divas naktis ilgušajos krievvalodīgo jauniešu nemieros gāja bojā viens cilvēks, bet 1200 tika aizturēti.
Igaunijas premjere Kallasa, kas pirmdien apmeklēja Narvu, paziņoja, ka līdzīgu grautiņu atkārtošanās netiks pieļauta. "Svarīgi ir tas, ka mēs varam garantēt drošību Igaunijā, un es šeit nerunāju tikai par draudiem, kas no ārpuses, bet arī par iekšējo drošību. Tieši tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, visi šie pieminekļi ir jāaizvāc, pirms spriedze vai satraukums izaug līdz tādam līmenim, ka tam jau ir daudz augstāka cena," sacīja Kallasa.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs lēmumu aizvākt Narvā redzamo padomju tanka pieminekli jau nodēvējis par "karu pret vēsturi" un necieņas izrādīšanu pret tiem, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma.
