Viens no pieredzējušākajiem Eiropas politiķiem, 59 gadus vecais Junkers Eiropas Savienībā ir visai pretrunīga figūra. Viņš ir ciešākas bloka integrācijas aizstāvis, un tāpēc bieži tiek saukts par federālistu. Taču daži analītiķi to sauc par aplamu apgalvojumu, jo Junkers vēlas integrāciju, taču nebūt ne Eiropas supervalsti.
Junkers piedzima nelielā komūnā Luksemburgas rietumos. Viņš agri pievienojās Kristiešu sociālajai tautas partijai, bet ieguvis grādu jurisprudencē un piebiedrojies Advokātu padomei, tiesa, par juristu Junkers nevienu dienu tā arī nav strādājis.
Kā demokrātiski ievēlētais politiķis Junkers amatā pavadījis rekordilgu laiku. Viņš bijis Luksemburgas premjerministrs no 1995. līdz 2013.gadam, un dažādos laikos reizē pildījis arī finanšu, nodarbinātības un valsts kases ministra pienākumus.
Junkers ir viens no Eiropas Savienības vienotās valūtas, eiro arhitektiem un Māstrihtas līguma autoriem. Briseles svarīgāko darījumu slēgšanas veterāns ilgus gadus vadīja ietekmīgo eirozonas finanšu ministru sanāksmi eirogrupu, arī tai smagākajā finanšu krīzes laikā, kad tika pieņemti izšķiroši lēmumi par taupību un starptautisko aizdevumu nosacījumiem. Junkers pats kādās debatēs atzina, ka viņš strādājis dienu un nakti, lai izglābtu Grieķiju. Tas arī iedragājis politiķa veselību. Junkers ir arī kaislīgs pīpmanis.
Kaut arī Junkera remarkas šad un tad izraisa izbrīnu, šaubu par viņa kompetenci Eiropas jautājumos nav. Daži saka, ka Junkera Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņa bijusi neskaidra. Taču Junkers nav neskaidrs, ja runa ir par politisko risku uzņemšanos un grūtu ekonomisko lēmumu pieņemšanu. Reiz politiķis teica – mēs visi zinām, kas jādara, tikai nezinām, kā tikt pārvēlētiem pēc tam, kad tas ir izdarīts.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības līderi piekdien vienojušies par bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Junkera centriski labējā Eiropas Tautas partija aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu.
