Marinēs Lepēnas vadītajai partijai nav izdevies uzvarēt nevienā no 13 reģioniem. Par spīti tam, nacionālās frontes atbalstītāju skaits ir pieaudzis un gan valdošie sociālisti, gan bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī republikāņi atzīst, ka galēji labējo spēku draudi nekur nav pazuduši.
Decembra sākumā notikušajās Francijas reģionālo vēlēšanu pirmajā kārtā pamatīgu pārsteigumu daudziem izraisīja Marines Lepēnas vadītā galēji labējā „Nacionālā Fronte”, uzvarot sešos no 13 reģioniem. Politikas analītiķi toreiz norādīja, ka galēji labējiem spēkiem izdevās ļoti veiksmīgi izmantot iedzīvotāju neapmierinātību ar valsts ekonomisko stāvokli, nepatiku pret pieaugošo ieceļotāju skaitu, kā arī bailes pēc nesen notikušajiem teroristu uzbrukumiem Parīzei.
Pēc sasniegtajiem rezultātiem pirmajā balsošanas kārtā, Nacionālā Fronte cerēja savus rezultātus uzlabot pagājušās nedēļas nogalē notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā. Taču Marinei Lepēnai nācies piedzīvot sarūgtinājumu, jo galēji labējiem spēkiem nav izdevies uzvarēt nevienā no 13 reģioniem.
Prezidenta Fransuā Olānda vadīties sociālisti izcīnījuši uzvaru piecos reģionos, bet viņa priekšgājēja Nikolā Sarkozī labēji centriskā republikāņu alianse uzvarējusi septiņos reģionos. Korsikā uzvaru izcīnījuši nacionālisti.
Par spīti sakāvei, Marine Lepēna ir uzsvērusi, ka partijas popularitāte tikai pieaug, turklāt tas notiek laikā, kad pret galēji labējiem spēkiem tiekot izvērsta apmelošanas un nomelnošanas kampaņa.
“Salīdzinot ar pagājušajām reģionālajām vēlēšanām 2010.gadā, mūsu balsu skaits ir palielinājies no 9,17 procentiem līdz 30 procentiem. Nacionālā Fronte tagad ir vadošais opozīcijas spēks vairumā Francijas reģionu,” paziņoja Lepēna.
Tiek uzskatīts, ka ar uzvaru reģionos galēji labējā fronte būtu ievērojami pastiprinājusi savas līderes izredzes 2017.gada prezidenta vēlēšanās.
Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī norādījis, ka par spīti tam, ka otrajā balsošanas kārtā ir notikusi mobilizācija viņa vadītās partijas kandidātu atbalstam, nevienam nevajadzētu aizmirst par tiem brīdinājumiem, ko visi politiskie līderi saņēma pēc pirmās balsošanas kārtas. Arī valdošā sociālistu partija pēc ne visai spīdošajiem rezultātiem pirmajā kārtā nomainīja vairākus zaudējušos kandidātus, aicinot turpmāk atbalstīt Sarkozī konservatīvo spēku kandidātus. Līdzīgi kā Sarkozī, arī Francijas premjerministrs Manuels Valls atzinis, ka galēji labējie spēki ir bijuši ļoti tuvu uzvarai.
“Šovakar nav ne atvieglojuma, ne triumfāla noskaņojuma, ne uzvaras paziņojumu. Galēji labējo spēku radītie draudi ne tuvu nav pazuduši. Es neesmu aizmirsis vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, un uzskatu to par savu un manas valdības atbildību,” paziņoja Valss.
Franču prese pirmdien raksta, ja šajās vēlēšanās zaudētāji faktiski ir visi, jo īsta uzvarētāja tā arī nav. Proti, balsojums ir pierādījis, ka kreisi noskaņotie spēki ir mobilizējušies, baidoties no galēji labējo spēku nākšanas pie varas, taču nevarētu arī teikt, ka sabiedrības vidū ir pieaudzis atbalsts valdošajiem sociālistiem.
Nacionālā fronte, savukārt uzskata, ka kreisi noskaņoto politisko spēku manevri, cenšoties nepieļaut Marines Lepēnas varas nostiprināšanos, pierādot tikai to, ka sociālisti un republikāņi faktiski ir vienas monētas divas puses, bet Nacionālā fronte tiešām ir vienīgā partija, kas spējot nodrošināt reālu politisko alternatīvu pašreizējais valsts vadībai.
Taču BBC komentētājs Hjū Skofīlds norāda, ka, lai arī cik labi nebūtu Nacionālās frontes uzrādītie rezultāti, durvis uz reālu atrašanos pie varas tai joprojām ir slēgtas.
Reģionālo vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 59% balsstiesīgo iedzīvotāju, un Nacionālai frontei nav izdevies uzvarēt nevienā no Francijas reģioniem. Zaudējumu cieta Marina Lepēna, kā arī citi šī politiskā spēka līderi.
Eksperti rezultātu galvenokārt saista ar pārējo partiju izvēlēto taktiku. Sociālisti pirms otrās kārtas divos vissvarīgākajos reģionos atsauca savus kandidātus un aicināja savus vēlētājus balsot par bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī vadītajiem republikāņiem.
Tomēr ultralabējo spēku idejas valstī kļūst aizvien populārākas, par vienu no iemesliem tiek minēti Parīzē notikušie terora akti. Tieši pirms mēneša islāmisti galvaspilsētā Parīzē nogalināja 130 cilvēkus, un tas Francijā veicinājis pret imigrāciju un islāmu vērstu noskaņojumu.
Jau ziņots, ka pirms nedēļas pirmajā kārtā labākos rezultātus guva Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā partija "Nacionālā fronte", tās kandidātiem uz reģionu prezidentu amatiem izvirzoties vadībā sešos no 13 Francijas reģioniem.
Galēji labējās partijas "Nacionālā fronte" panākumi, kura vēlas apturēt imigrāciju un lai Francija izstājas no eirozonas, likuši Francijas prezidenta Fransuā Olanda Sociālistu partijai spert radikālu soli, lai nepieļautu Lepēnas uzvaru.
Sociālisti šonedēļ paziņoja, ka atsauc savus kandidātus vēlēšanu apgabalos, kur vienā vadībā uz reģiona prezidenta amatu izvirzījusies pati Marina Lepēna, bet citā - viņas māsasmeita Mariona Marešāla-Lepēna.
