Bijušais Ēģiptes prezidents hosni Mubaraks, divi viņa dēli, bijušais iekšlietu ministrs Habibs al Adli un vēl sešas bijušās amatpersonas tika apsūdzētas par sazvērestību ar mērķi nogalināt. Tika uzskatīts, ka 2011.gadā 18 dienas ilgās sacelšanās laikā, kas noveda pie Mubaraka režīma krišanas, sadursmēs starp policiju un protestētājiem Kairā dzīvību zaudēja 239 cilvēki, bet visā valstī gāja bojā aptuveni 800 cilvēki. Par saistību ar šiem noziegumiem visi apsūdzētie jau 2012.gada jūnijā tika notiesāti ar mūža ieslodzījumu. Pagājušajā gadā tiesas process gan tika atsākts vēlreiz tehnisku nepilnību dēļ.
Šodien Kairas tiesas tiesnesis Mahmuds Kamels al Rašidi paziņoja, ka visas kriminālās apsūdzības šajā lietā gan pret Hosni Mubaraku, gan pret pārējiem apsūdzētajiem tiek atceltas. Tāpat ir atceltas Mubarakam izvirzītās apsūdzības par korupciju, saistībā ar gāzes eksportu uz Izraēlu. Mubaraks gan joprojām paliks ieslodzījumā, jo viņam jāizcieš triju gadu cietumsods par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu. Pamatojot savu lēmumu galvenais tiesnesis norādījis, ka jau pašā lietas sākumā Mubaraka lietu nevajadzēja sasaistīt ar apsūdzībām pret viņa drošības dienestu vadītājiem.
Neilgi pēc sprieduma pasludināšanas telefonsarunā privātajai raidsabiedrībai "Sada El balad" gāztais autoritārais līderis Mubaraks notikušo esot komentējis ļoti īsi – es neko sliktu neesmu izdarījis!
Šis spriedums tiesas zālē tika sagaidīts ar gavilēm. Tomēr 86 gadus vecais Mubaraks vēl netiks atbrīvots, jo viņam piespriesti trīs gadi cietumā korupcijas lietā. Veselības stāvokļa dēļ sodu viņš izcieš kara hospitālī Kairā.
Ovācijas nevaldīja uz ielas pie policijas akadēmijas, kur norisinājās tiesas process. Tur bija pulcējušies 2011.gada protestos bojā gājušo tuvinieki. Daži no viņiem rietumu žurnālistiem norādījuši, ka taisna tiesa nav spriesta un mocekļu bojāeja ir bijusi velta. Citi savukārt norāda, ka pret Mubaraku nekādu pierādījumu nav bijis un viņš ir bijis godīgs prezidents. Kā norāda aģentūra "France Press", Ēģiptes sabiedrībā arvien vairāk pieaug viedoklis par to, ka Mubaraka autoritārais valdīšanas stils ir nodrošinājis valstij stabilitāti, kas nav salīdzināma ar nekārtībām pēc viņa gāšanas. Šeit gan jāatgādina, ka arī Hosni Mubaraku gāzusī kustība „Musulmaņu brālība” un nākamais prezidents Mohammeds Mursi paši vairs pie varas neatrodas un tiek tiesāti par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tagad pie varas faktiski atrodas tās pašas personas, kas Mubaraka valdīšanas laikā, piemēram, premjerministrs Ibrahims Mahlabs. Arī savulaik asi kritizētie policijas spēki, kas Mubaraka laikā tika vainoti spēka nepamatotā lietošanā un par augsto korupcijas līmeni, tagad valsts medijos tiek slavēti par izlēmīgo cīņu pret musulmaņu brālības „islāmistiem”.
