Moldovā politiskā krīze pietuvojusies atrisinājumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdz šim valdošā Demokrātiskā partija ir paziņojusi, ka tā izformē savu valdību, dodot ceļu pagājušajā nedēļā izveidotajai premjerministres Maijas Sandu koalīcijas valdībai. Līdzšinējie valdības pārstāvji gan brīdina, ka viņu atkāpšanās vēl nenozīmē politiskās krīzes atrisināšanu valstī.

Moldovā politiskā krīze pietuvojusies atrisinājumam
00:00 / 01:48
Lejuplādēt

Politiskā krīze Moldovā saasinājās pagājušās nedēļas nogalē. Vairākus mēnešus pēc februārī notikušajām vēlēšanām tika panākta vienošanās par jaunas koalīcijas valdības izveidi. Turklāt ļoti neierastas valdības izveidi.

Par koalīciju izveidošanu vienojās promaskaviskā sociālistu partija, kuru pārstāv prezidents Igors Dodons, un proeiropeiskais bloks "Tagad". Abas par spīti atšķirīgajiem viedokļiem daudzos jautājumos abas partijas norādīja, ka ir nepieciešams cīnīties pret valstī pieaugošo korupciju un oligarhu ietekmi. Šāda savienība atstāja ārpus valdības otru lielāko parlamentā pārstāvēto politisko spēku - ietekmīgā oligarha Vladimira Plahotņuka vadīto Demokrātisko partiju, kas līdz šim atradās pie varas.

Par jaunās valdības vadītāju tika iecelta proeiropeiskā bloka pārstāve Maija Sandu. Taču vēl pirms viņas valdības apstiprināšanas Konstitucionālā tiesa jau bija paspējusi pieņemt lēmumu par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu organizēšanu. Pēc tam tiesa apturēja arī paša Dodona pilnvaras un prezidenta pienākumus uzticēja līdzšinējam premjerministram Pāvelam Filipam. Arī Demokrātisko partiju pārstāvošais Filips parakstīja rīkojumu par parlamenta atlaišanu un izsludināja ārkārtas vēlēšanas.

Taču otrdien pēc prezidenta pilnvaru atjaunošanas Dodons šo rīkojumu anulēja.

Visu šo nedēļu Moldovā faktiski paralēli darbojās divas valdības, starptautiskajai sabiedrībai bažījoties par politiskās situācijas destabilizāciju un potenciāli ieilgstošu konstitucionālo krīzi.

Taču piektdien vakarā Moldovas Demokrātiskā partija paziņoja, ka atstās valdību un aizies opozīcijā. Partijas vicelīderis Vladimirs Čebotari paziņojis, ka jaunā koalīcijas valdība esot atteikusies iesaistīties dialogā ar Demokrātisko partiju, tāpēc šajā situācijā labākais risinājums būtu jaunu vēlēšanu sarīkošana. Savukārt premjerministrs Pāvels Filips ir paziņojis, ka pamet amatu ar tīru sirdsapziņu. Vienlaicīgi viņš paudis pārliecību, ka aiziešana no valdības tāpat neatrisinās juridisko strupceļu un neanulēs Konstitucionālās tiesas lēmumus. Pēc Filipa vārdiem, konstitucionālā krīze nav atrisināta.

Demokrātiskās partijas lēmumu piektdien komentēja arī jaunās valdības premjerministre Maija Sandu:

"Būsim atklāti – nav iespējama valdības atkāpšanās, ja tā nepastāv. Šī valdība nepastāvēja jau kopš 8. jūnija. Plahotņuka diktētās noziedzīgās darbības, bloķējot varas institūcijas, šantažējot un draudot iedzīvotājiem, paramilitāro struktūru izveidošana ar mērķi radīt bailes sabiedrībā, jauno valdību neatzīstošo mediju agresija – tās ir darbības, kuras nepaliks nesodītas."

Līdzīgu viedokli paudis arī Moldovas prezidents Igors Dodons, nosaucot Demokrātiskās partijas rīcību par varas uzurpatoru sakāvi. Šī esot nozīmīga uzvara, taču nebūt ne pēdējā. Igors Dodons arī aicinājis valsts ģenerālprokuroru un Pretkorupcijas centra direktoru brīvprātīgi pamest savus amatus, ļaujot šajos amatos iecelt normālus cilvēkus. Savukārt Sandu valdību prezidents aicinājis jau rīt sākt pilnvērtīgi ķerties pie savu pienākumu pildīšanas.

Jaunā premjerministre arī uzsvēra, ka oligarhs Plahotņuks ar vairākiem līdzgaitniekiem pašlaik ir aizbēdzis no Moldovas.

"Mafijas grupējuma vadītāji, kuri uzurpēja varu un gadiem ilgi terorizēja Moldovas pilsoņus, ir pametuši valsti. Es varu jums apliecināt, ka no šī brīža tieslietu sistēma būs funkcionāla. Pie tā strādāsim tuvāko nedēļu un mēnešu laikā.

Visi atbildīgie, ieskaitot Plahotņuku, tiks atgriezti Moldovā un viņiem nāksies atbildēt par pārkāpumiem, kuros viņi bijuši iesaistīti," sacīja Sandu.

Vienlaikus viņa centās kliedēt bažas, ka jaunā koalīcija Moldovā būs prokrieviska: "Valdības programmā skaidri teikts, ka asociācijas līgums ar Eiropas Savienību ir mūsu politiskās darbības pamatā. Es esmu jau runājusi ar Eiropas Savienības paplašināšanās komisāru [Johnnessu] Hānu, un mēs ceram, ka drīz mūs apmeklēs delegācija no Briseles, kas novērtēs pašreizējo situāciju, lai mēs varētu padziļināt mūsu attiecības un atjaunot Eiropas Savienības finansējumu, kas nav bijis pieejams pēdējos gadus."

Eiropas Savienība ierobežoja Moldovai piešķirto finansējumu pēc apjomīgā finanšu skandāla 2014. gadā, kad tika atklāts, ka no trim Moldovas bankām pazudis viens miljards ASV dolāru, kas veidoja aptuveni 12% no IKP.  Kā tika atklāts vēlāk – šī nauda varētu būt atmazgāta izmantojot arī Latvijas bankas – pašlaik likvidēto "ABLV" un "Latvijas Pasta banku". 

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Moldovas sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes pret jauno valdību. Sandu ministru kabinetu par likumīgu atzīst nepilna puse iedzīvotāju, Pāvela Filipa valdību par likumīgu uzskata nepilni 20% moldāvu, bet aptuveni trešdaļa iedzīvotāju neatbalsta ne vienu, ne otru valdību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti