Atbilstoši 2011.gada līgumam Francijai ir jāpiegādā Krievijai divi moderni helikopteru bāzes kuģi „Mistral”. Pirmais ir jāpiegādā 2014.gada oktobrī, bet otrais – 2015.gadā. Līdz šim Francija pretojusies spiedienam apturēt pretrunīgi vērtētā līguma izpildi, ar to izraisot ASV un citu NATO sabiedroto protestus.
„No vienas puses, Rietumu pasaule pirmo reizi pēc aukstā kara beigām parāda un saprot, ka Baltijas valstu un Polijas brīdinājumi par Krievijas īstenotās politikas patieso padomisko iedabu ir reāla. Bet, no otras puses, pat to apjaušot – nauda un aizsardzības lobijs „Mistral” gadījumā spēj gūt virsroku. Tas ir apliecinājums, ka Eiropas lielvaras joprojām domā kā nacionālas valstis, nevis kā daļa no vienotas savienības,” tā Krievijas-Francijas karakuģu projektu skaidro Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Filips Lastovskis.
Vēl nesen, 6.jūnijā, Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss ar ierakstu savā tviterkontā apstiprināja pretrunīgi vērtēto divu karakuģu pārdošanu Krievijai. Viņš skaidroja, ka 1,2 miljardus eiro vērtais darījums netiks pārtraukts, jo tas apdraudētu daudzas darba vietas Francijā. Tāpat arī mediju pārstāvjiem, kas interesējās par šo notikumu, viņš vēlāk skaidroja, ka Francija neplāno apturēt militārās sadarbības līgumus ar Krieviju, bet rīkojas, izmantojot diplomātiju: „Notiek centieni apturēt Krievijas kustību Ukrainā un arī uzturēt dialogu vai drīzāk - izveidot to.” Vienlaikus Fabiuss norādīja uz iespēju, ka līgums varētu no jauna tikt izvērtēts oktobrī, taču arī pauž, ka Francijai stingrībā nav vajadzīgas pamācības un "Francija izpildīs savus pienākumus”. Tomēr "līgumu likums ir tāds, ka līgumi, kas ir parakstīti, ir jāciena. Juridiski mums nav iespējas tos necienīt," medijiem klāstīja Fabiuss.
Filips Lastovskis norāda uz Francijas valdības riskiem šajā situācijā: „No vienas puses, ir neizpratne no nosacītiem Rietumu un pasaules sabiedrotajiem – Eiropas Savienību un ASV. No otras puses, viņi riskē graut iekšpolitisko stabilitāti, kuru satricinās Francijas iedzīvotāju neizpratne – kāpēc mēs, mīļie Francijas ļautiņi, palaidām vējā 1,2 miljardus eiro un tas notiktu laikā, kad bezdarbs nav bijis tik augsts teju 16, 15 gadus.”
„Mistral” gadījums aizvien ir vēl viens iemesls, kāpēc NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ir paudis, ka NATO tiek pārskatītas nākotnes attiecības ar Krieviju: „Taču pašlaik Krievijas bezatbildīgās un nelikumīgās darbības ir nopietns izaicinājums tam, lai Eiropa turpinātu būt brīva un dzīvotu mierā. Jo Krievija ir parādījusi, ka ir gatava izmantot spēku, lai ievilktu robežas, lai atjaunotu robežšķirtnes Eiropā. Un destabilizēt suverēnas valstis, lai sasniegtu savu ģeopolitisko mērķi.”
Tātad, neskatoties ne uz ko, ja vien Ukrainas konflikts nesasniegs jaunu līmeni, Francija kuģus, visticamāk, pārdos. Par solidaritāti šajā gadījumā netiek domāts. „Šeit runa ir atkal par ekonomiku. Jāpiezīmē, ka 1,2 miljardi eiro - tā ir liela summa arī tādai lielai valstij kā Francija. Šeit parādās arī otrs veids, kā skatīties uz šo „Mistral” gadījumu. Francijas publiskajā telpā – gan sabiedrībā, gan mediju un elites līmenī – bezdarbs un kopējā ekonomiskā situācija ir daudz aktuālāka par „Mistral” kuģiem,” norāda Filips Lastovskis.
„Mistral” notikums ir svarīgs ne tikai Francijas ekonomiskās situācijas un godprātīga darījuma partnera kontekstā, bet arī visnotaļ jūtīgs vispār starptautisko attiecību dēļ. Ziņu aģentūras AFP žurnālists Maiks Koljers Latvijas Radio raidījumam norādīja, ka šis temats ir svarīgs un vienlaikus trausls. Pirms dažām nedēļām, 22.maijā, Latvijas-Francijas ekonomikas forumā Rīgā, jautājot Francijas Nacionālās Asamblejas Ekonomikas lietu komisijas prezidentam Fransuā Brotam par šī notikuma iespējamo ietekmi uz Francijas tēlu, piemēram, Latvijā, Maiks Koljers tiešu atbildi nesaņēma. Francijas pārstāvji par to runā nelabprāt. Arī Latvijas žurnālisti par šo tematu foruma preses brīfingā nerunāja, kas MaikuKoljeru izbrīnīja.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš skaidroja, ka par šo tēmu no Francijas kolēģiem ir dzirdētas ļoti dažādas atbildes: „Francijas ārlietu ministrs man sarunas laikā apliecināja, ka lēmums tiks pieņemts oktobrī – atkarībā no situācijas. Mēs dzirdam arī citas augstas amatpersonas, kas saka, ka nē, mums šis kontrakts ir jāizpilda. Es domāju, ka pie šī jautājuma mēs vēl nopietni atgriezīsimies un daudz diskutēsim. Noteikti no ES daudzu valstu viedokļa militārā sadarbība – sevišķi modernu aprīkojumu pārdošana valstī, kas ir lauzusi starptautisko kārtību [ir aktuāla]. Mēs par to turpināsim runāt gan publiski, gan aiz slēgtām durvīm.”
Visticamāk, Francija apzinās, par ko saņem nosodījumu. Filips Lastovskis norāda, ka ir divi reputācijas un tēla aspekti, par ko viņi varētu uztraukties. Pirmais, no Francijas pozīcijām – vai sabiedrotie nosodīs un uzskatīs par neuzticamākiem partneriem? Otrs, vai Krievija un iespējams arī citi partneri uztvers kā uzticamus tirdzniecības partnerus, kuri pilda savas saistības? „Un izvēlei, kuru tad no lielākiem ļaunumiem pieņemt – vai nu šo tirdzniecības reputāciju vai uzticama draudzīga Rietumu sabiedrotā, izskatās, ka izvēle par labu ir kritusi – saglabāt labā tirgoņa reputāciju,” norāda Lastovskis.
