Sods 19,5 miljonu eiro apmērā piemērots Francijas uzņēmumiem GPV un "Hamelin", Vācijas "Mayer-Kuvert", Zviedrijas "Bong" un Spānijas "Tompla", kas karteli vadījuši no 2003. līdz 2008.gadam, pavēstīja ES konkurences komisāre Margarēta Vestagere.
„Šo gadu laikā šie uzņēmumi sadalīja klientus savā starpā un vienojās par cenām Francijā, Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā,” saka Vestagere. „Viņi arī koordinēja dalību Eiropas lielo klientu iepirkumos. Šo karteli diriģēja augstākā līmeņa menedžeri, kuri pielika ne mazumu pūļu, lai nomaskētu savu tikšanos blēdīgo dabu, reizumis nodēvējot tos, piemēram, par golfa vai mini-golfa pasākumiem,” norāda komisāre.
EK šo shēmu līdzējis atklāt kāds anonīms trauksmes cēlājs. Pēc Vestageres teiktā, uzņēmumi atzinuši savu vainu un daļēji sadarbojušies ar izmeklētājiem, tādēļ sods ir mazāks par sākotnēji uzlikto.
Šis ir pirmais sods kādam kartelim, ko piemērojusi jaunā EK, bet jau desmitais šajā gadā kopumā. Konkurences komisāre brīdina, ka cīņa pret karteļiem būs EK prioritāte arī turpmāk, jo tie nodara lielus zaudējumus ES ekonomikai un iedzīvotāju maciņiem.
„Mums pietiek līdzekļu, kā uziet karteļus. Pat ja neviens no karteļa dalībniekiem pats negrib atzīties, kā bieži notiek,” saka Vestagere.
„Tā ir mūsu ziņa uzņēmumiem, kas varbūt pašlaik sēž pie tabulām un spriež, kā izveidot karteli. Es ceru, ka jūs saprotat: pietiek ar vienu anonīmu ziņojumu no kāda ziņotāja kompānijas iekšienē vai klientu vidū, lai jūsu kartelis parādītos mūsu redzeslokā,” viņa norāda.
Kopš 2010.gada Eiropas Komisija (EK) par karteļa darījumiem piemērojusi sodus teju deviņu miljardu eiro apmērā. Lielākā soda nauda piemērota 2012.gadā – gandrīz pusotrs miljards eiro septiņām kompānijām par televizoru un monitoru elektronstaru lampu karteli.
Aplokšņu karteļa gadījumā EK izmeklēšana ilga četrus gadus. Lielāko sodu – teju piecus miljonus eiro – saņēmusi franču firma „Hamelin” un vācu „Mayer-Kuvert”. Visām kartelī iesaistītajām kompānijām aplokšņu ražošana veido lielāko daļu apgrozījuma.
