Rajevs skaidroja, ka viena no iespējām, kāpēc pagaidām vēl šī kauja nenotiek, ir tā, ka Ukrainā “šausmīgi līst lietus”. Viņš sacīja: “Šausmīgi līst lietus jau vairākas dienas. Līdz ar to pa laukiem nevar pabraukt, un tas neder uzbrūkošajai armijai.”

Tāpat Rajevs norādīja, ka šajā reģionā Ukrainai ir iespējas aizstāvēties. “Viņi ir pārsvieduši pietiekami lielu spēku grupējumu uz Doneckas reģionu, kurš ir spējīgs cīnīties ar krieviem. Krieviem absolūti nav garantēta uzvara tajā reģionā. Nekas vēl nav beidzies, viss tikai sāksies,” teica atvaļinātais NBS pulkvedis.

Kopumā karā šobrīd virsroku gūst Ukraina, vērtēja Rajevs: “Virsroku gūst Ukraina, jo viņiem izdevās atsist krievus pie Kijivas un atgūt teritorijas ziemeļos. Krievijai nekur neizdevās uzlauzt Ukrainas aizsardzības līniju. Vienīgie panākumi krieviem bija pirmajā nedēļā, bet principā ar to viss arī beidzās.”

Tāpat Rajevs atzīmēja, ka Krievijas spēki varētu gūt “vienu taustāmu uzvaru” līdz 9. maijam. “Līdz 9. maijam viena taustāma uzvara, ko Krievijas spēki varētu iegūt – tā ir Mariupoles ieņemšana. Kauja Donbasā ne tuvu nebūs pabeigta līdz 9. maijam. (..) Pilsēta [Mariupole] ir sagrauta, ir daudz līķu, kurus neviens nevāc. Taisīt 9. maija parādi šādā pilsētā, tas ir amorāli,” pauda Rajevs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.