Palermo domes ēkā ar diplomu padusē skraida skolas vecuma bērni, viņiem līdzi ir vecāki un skolotājas. Visu iebraucēju bērniem, kuri mācās Palermo skolās, Sicīlijas galvaspilsētas mērs pasniedz simbolisku dokumentu – Palermo goda pilsoņa sertifikātu.
Bērni varbūt ir dzimuši Palermo, bet viņu vecāki nāk no citām valstīm un pie īstā dokumenta tikt nevar.
Pilsētas goda pilsoņa statuss ir viens no veidiem, kā izpaužas Palermo mēra Leolukas Orlando pretestība Itālijas parlamenta valdošajai koalīcijai. "Es nolēmu nedoties Salvīni likuma virzienā," skaidro Orlando. Viņš jau sesto reizi ir šajā amatā. Visdrīzāk pēdējo – viņam drīz būs 72 gadi, un šis ir otrais termiņš pēc kārtas.
Par Salvīni likumu sauc imigrācijas likumu, ko Itālijas parlaments pieņēma 2018. gadā. Tagad Itālijā ir grūtāk saņemt vai atjaunot uzturēšanās atļauju, bet atbraukušos izraidīt ir vienkāršāk. Palermo mērs uzskata, ka šis vicepremjera Mateo Salvīni radītais likums ir ne tikai necilvēcīgs, "bet ir pretrunā konstitūcijai". Viņaprāt, pārvietošanās brīvība ir cilvēktiesības un uzturēšanās atļaujas ir jāanulē vispār.
"Zinu, ka citi skandē – jūs, [kas esat par migrāciju], esat minoritāte, jūs esat minoritāte! Savā pilsētā es neesmu minoritāte," saka Leoluka Orlando.
"Mums viņus [migrantus] vajag, mēs mirstam," par Eiropas novecošanos saka Palermo mērs, "Eiropas Savienība mirst."
Turklāt, viņaprāt, mirs arī Eiropas Savienības ideja, ja netiks ievērotas cilvēktiesības. "Bet es domāju, ka beigās mēs uzvarēsim, mēs uzvarēsim," pārliecināts Leoluka Orlando.
Kam šobrīd piekrīt Itālijas sabiedrība, to varēs saskatīt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mateo Salvīni Itālijas Radio 24 gan atbildēja, ka tas nebūs referendums par atbalstu viņam, tas būs referendums par atbalstu Eiropai: "Ja itāļi piekrīt Eiropas Savienības noteikumiem par bankām, zvejošanu, lauksaimniecību, tirdzniecību un imigrāciju, viņi atbalstīs līdzšinējo politiku. Ja domā, ka nodarbinātība, veselības aprūpe, jaunieši ir pelnījuši ko labāku, viņi var to panākt."
Starptautiskais medijs "Politico" savā vēlēšanu datu analīzes sadaļā prognozē, ka jaunais Eiropas Parlaments jūtami atšķirsies no esošā. Centriskajām un liberālajām partijām būs grūti tikt pie vairākuma vietu. Publiciste Maria Grācija Patania vērtē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās cilvēki principā balsos par vai pret migrāciju. Patania jau gadiem raksta par migrāciju Itālijā un iesaistās brīvprātīgajā darbā.
Patania ir novērojusi, ka arī viņas dzimtajā ostas pilsētā Augustā kļūst arvien grūtāk rīkot pasākumus, kuri saistīti ar bēgļiem. Cilvēki ir aizdomīgāki. Augusta atrodas Sicīlijas austrumos, netālu no salas otras lielākās pilsētas Katānijas un stundas braucienā no milzīgā Mineo bēgļu patvēruma centra. Tajā šobrīd palicis ļoti maz cilvēku.
Atbraucēju skaits Itālijā ir simtkārt mazāks, nekā bija no 2014. līdz 2017. gadam. Tolaik, pēc ANO Bēgļu aģentūras datiem, ik gadu ieradās virs simts tūkstošiem cilvēku. 2019. gada sākumā Itālijā reģistrēti iebraucot 1120 cilvēki.
"Politiķi runā par iebraucējiem tā vietā, lai runātu par īstām problēmām," uzskata autore un aktīviste Patania, "Šķiet, ka bēgļi ir visu problēmu cēlonis, īpaši Sicīlijā. Bet tā nav patiesība.
Bezdarbs pēdējos gados ir bijis nevaldāms, un iebraucējiem ar to nav nekāda sakara."
Par savu piedāvājumu Eiropai Itālija lems svētdien, 26. maijā.
