Vācijas kancleres Angelas Merkeles intervija Vācijas izdevumam "Die Welt am Sonntag" nokļuvusi lielā starptautiskā uzmanībā un aplidojusi daudzu ievērojamāko pasaules plašsaziņas līdzekļu interneta lappuses, kļūstot par galveno ziņu. To citē pasaules lielākās ziņu aģentūras, raidorganizācija BBC un citi ievērojami mediji.
Vācijas līdere intervijā gan kritizē Krieviju, gan izsaka atbalstu Baltijas valstīm.
Angela Merkele paudusi, ka Krievijas bruņota konflikta gadījumā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu NATO sniegs militāru atbalstu Baltijai.
"Jautājums par karu Baltijā pašlaik nav aktuāls, taču NATO līguma piektais punkts nosaka savstarpēju atbalstu visiem alianses partneriem. Tāpēc mēs esam uzņēmušies Baltijas gaisa telpas aizsardzību, izveidojuši ātrās reaģēšanas spēkus un kopā ar poļiem un dāņiem veidojam vienotu komandcentru Ščecinā," sacījusi Merkele.
Vācijas kanclere arī apsūdzējusi Krieviju Austrumeiropas destabilizācijā un kaimiņvalstu teritoriālās vienotības graušanā. Viņa norādījusi, ka Krievija iejaucas to valstu lietās, kas meklē ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību.
"Moldova, Gruzija un Ukraina ir pieņēmušas suverēnus lēmumus parakstīt asociāciju līgumu ar Eiropas Savienību un tagad Krievija šīm valstīm sagādā grūtības," norāda Merkele.
Vācijas kanclere minēja arī, ka Krievija savu interešu vadīta cenšas politiski un ekonomiski ietekmēt atsevišķas valstis Balkānos. Zināms, ka Krievijas un Eiropas interešu cīņas krustpunktā ir nonākusi Serbija, kas līdz šim uzturējusi ciešas attiecības ar Krieviju un saņēma īpašu atbalstu laikā, kad atdalījās Kosova, taču Serbija vēlas arī pievienoties Eiropas Savienībai un tagad ir spiesta diplomātiski laipot starp abām pusēm.
Serbija ir atteikusies atbalstīt sankcijas pret Krieviju un saņēmusi aizrādījumu no Eiropas Savienības, savukārt Brisele ir brīdinājusi Krieviju neiejaukt Balkānus Ukrainas krīzē.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir paudusi pārliecību, ka arī sankcijas pret Krieviju un visa līdzšinējā Eiropas politika ir bijusi pareiza.
Jau vēstīts, ka šajās dienās Maskavā negaidītā vizītē bija ieradies arī Francijas prezidents Fransuā Olands, lai runātu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par krīzes risinājumiem Ukrainā. Olands līdz ar to kļuva par pirmo Rietumvalsts vadītāju, kurš ieradies Maskavā, kopš Krievijas agresijas sākuma Ukrainā.
Putins pēc tikšanās ar Francijas līderi pavēstījis, ka viņiem bijušas ļoti detalizētas diskusijas, taču uzvēla vainu Ukrainai, sakot, ka Maskava atbalsta Minskas vienošanās izpildi, taču to nepildot Kijevas varasiestādes, kā arī Luhanska un Doņecka.
Pēc pēdējām ziņām promaskaviskie kaujinieki Ukrainas austrumos aizvadītās diennakts laikā 87 reizes apšaudījuši Ukrainas spēkus, krituši Ukrainas karavīri un bojā gājuši arī mierīgie iedzīvotāji.
