Protokols NATO mītnē Briselē parakstīts, visiem 28 alianses dalībvalstu ārlietu ministriem un Melnkalnes premjerministram Milo Džukanovičam klātesot. Tas nozīmē, ka Melnkalne ir tikai viena soļa attālumā no pilntiesīgas dalības aliansē.
Tiklīdz protokolu būs ratificējušas visas 28 dalībvalstis, tātad – šo dokumentu atzinuši nacionālie parlamenti -, Melnkalne kļūs par pilntiesīgu NATO locekli.
Taču no šā brīža Melnkalne drīkst piedalīties visās NATO sanāksmēs kā īpaši lūgts viesis.
„Šis ir svarīgs solis, kas notiek vēsturiskā brīdī. Sestdien Melnkalnes iedzīvotāji atzīmēs desmit gadus kopš neatkarības iegūšanas. Šajos gados Melnkalne ir nogājusi garu ceļu, pārveidojot likumus, nostiprinot institūcijas un valsts seju pati savas sabiedrības acīs. Melnkalne jau ir piedalījusies NATO, Eiropas Savienības un ANO operācijās, tā ir iedrošinājusi reģionālo sadarbību Balkānos un ieviesusi pašas svarīgākās reformas. Šodien pievienošanās protokola parakstīšana visā pilnībā atzīst šo progresu,” norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Par vēsturisku šo brīdi nodēvēja arī Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs. Viņš sacīja, ka lielāku dāvanu savā desmit gadu neatkarības jubilejā Melnkalne nav varējusi vēlēties, bet atzina, ka valstij vēl daudz ir jādara, lai izpildītu visus alianses uzdotos mājas darbus un pilnībā sakārtotu savu drošības situāciju.
Pirms iestāšanās NATO Melnkalnei jau bija jāizpilda virkne uzdevumu - kā ikvienai valstij, kas vēlas iestāties NATO, tajā skaitā jāstiprina aizsardzība, jāapkaro korupcija un jāveic daudzas citas reformas.
No Balkānu reģiona, kuru vēl nebūt ne tik sen plosīja konflikts, Melnkalne jau būs trešā valsts, kas pievienosies aliansei. To jau ir izdarījušas Albānija un Horvātija, kas NATO iestājās pirms septiņiem gadiem. Melnkalne ar nedaudz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju, kas bija daļa no savienības ar Serbiju, neatkarību ieguva pirms desmit gadiem, un kopš tā laika valsts mērķtiecīgi centusies iestāties gan NATO, gan ieguvusi arī oficiālu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Šo soli allaž kritizējusi Krievija, kas iebilst pret NATO paplašināšanos jebkurā virzienā, paziņojot, ka gatavo atbildes soļus šim Melnkalnes lēmumam. Arī pašmājās Melnkalne ir sastapusies ar pretestību un pat plašām demonstrācijām, kuras lielākoties atbalstījušas iekšpolitikā aktīvās prokrieviskās partijas
Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs jau ir vainojis Krievijas un Serbijas pirkstu šajos centienos.
