Melbārde intervijā Latvijas Radio pauda, ka Covid-19 krīze parāda dažādu jomu stiprās un vājās puses, un arī medijiem šobrīd ir liels spēks, bet tai pašā laikā mēs redzam, ka mediju joma ir apdraudēta no ekonomiskās dzīvotspējas viedokļa.
Jau no 2008.-2009. gada krīzes mediji nav īsti tikuši ārā, daudziem tradicionālajiem medijiem ienākumi krīt, un tagad krīze šīs tendences pastiprina, norādīja Melbārde.
Demokrātija ir viena no ES pamatvērtībām, un tā nav iedomājama bez brīviem un spēcīgiem medijiem, uzsvēra Melbārde.
Tāpēc ir aicinājums ES pārskatīt atbalsta instrumentus medijiem, jo pašlaik tie ir katras valsts kompetence un ES budžets nelutina mediju jomu ar atbalstu, skaidroja deputāte.
Viņa atzina, ka pašlaik ES ir daži mediju atbalsta projekti, bet skaidrs, ka katra valsts atsevišķi nespēj pietiekoši sniegt atbalstu medijiem.
Piedāvājums īstermiņā paredz veidot ārkārtas situācijas atbalsta fondu, īpaši ziņu medijiem, bet būtu loģiski, ja tāds atbalsta fonds darbotos pastāvīgi, aktīvi strādājot arī ar finanšu piesaisti no privātiem partneriem, stāstīja Melbārde.
Vēl viena no viņas idejām ir, ka Eiropas Savienība varētu piešķirt jauniešiem vaučerus, ko tie izmantotu kvalitatīva mediju satura patēriņam. Tas dotu jauniešiem pieeju medijiem un būtu ieguldījums jauniešu medijpratībā, jo rosinātu labākus mediju patēriņa ieradumus, un, kad vaučeri beigsies, iespējams, jauniešiem būs vēlme turpināt patērēt kvalitatīvus medijus.
Melbārde arī pauda pārliecību, ka šobrīd ir īstais brīdis nevis atmest kultūras darbiniekiem mazus pabalstus, bet ieguldīt kultūrā – iegādāties laikmetīgas mākslas darbus, pasūtīt literāros, mūzikas darbus, kuriem būs vērtība arī nākotnē un kuri spēs sildīt ekonomiku arī pēc krīzes. Tagad ir pareizais laiks nākt ar valsts pasūtījumu visās kultūras nozarēs, pauda Melbārde.
