Uzrunā parlementā Meja norādīja, ka “Brexit” ieviešanas perioda pagarināšana varētu būt alternatīva Briseles pieprasītajai muitas kontroles ieviešanai starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti. Tomēr viņa vēl neesot pieņēmusi galīgo lēmumu, jo arī šis risinājums ir nevēlams. Britu premjere arī aicināja deputātus atbalstīt viņas “Brexit” plānu un informēja, ka sarunās jau esot saskaņoti 95% izstāšanās līguma un papildprotokolu teksta.
Kopš neformālā bloka līderu samita Zalcburgā esot panākts svarīgs progress transporta, drošības un pakalpojumu sniegšanas jautājumos. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka pēdējais patiesais “klupšanas akmens” esot robežkontroles problēma starp Ziemeļīriju un Īriju.
KONTEKSTS:
Aizvadītajā nedēļā ES dalībvalstu līderiem tikšanās laikā Beļģijas galvaspilsētā Briselē neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus 2 gadus – no 29.marta līdz 2020.gada 31.decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29.marta vairs nepiedalās.
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
