Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pats neseko līdzi notikumiem, kas saistīti ar britu karaliskās ģimenes pieaugumu. Viņš norāda, šis gadījums pēc būtības neatšķiras no tā, kā prese raksta par slaveniem futbolistiem vai mūziķiem. „Tas nav kaut kas dabīgs, jo neviens neko daudz nezina par Zviedrijas, Spānijas un Nīderlandes karaļpāriem. Es domāju, ka pasakas fenomens ir ļoti mazs šajā gadījumā. Ar citām mediju zvaigznēm ir citādāk, jo tām nav iespējams uzturēt ilgstošu intrigu. Šajā gadījumā gluži kā "Hameleonu rotaļās" tas iet gadu desmitiem,” salīdzina Sedlenieks.
Par to, ka karaļnama nākamais troņmantnieks ir līdzvērtīgs arī citām slavenībām, norāda mediju eksperts Sergejs Kruks. Viņš skaidro, ka karaliskā ģimene ir labi pārdots tēls, ko veiksmīgi panākusi karaliene Elizabete. Tas darīts kā atbilde spēcīgām antimonarhistiskām tendencēm.
„Karalienes Elizabetes II centieni saglabāt interesi par ģimeni, lai radītu iespaidu, ka monarhija britiem ir nepieciešama. Rezultātā mēs redzam, ka tiešām karaliskā ģimene pārstāv Lielbritāniju. Cilvēciskajā ziņā interese pastāv, un tas ir mērķis, ko Elizabete Otrā savā valdīšanas laikā gribēja sasniegt. To viņa ir panākusi,” skaidro mediju eksperti.
Kruks norāda, ka notikumam nav lielas politiskās rezonanses. Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds gan karaļnama notikumos redz cilvēcīgumu - cilvēkiem vienmēr gribas ieraudzīt, kā dzīvo karaļnamā, aristokrāti. Un sabiedrība ir sekojusi līdzi prinču dzīvei, princeses Diānas liktenim, arī tam, kā Viljams apprecēja Ketrīnu, kura nav viņa kārtas pārstāve. „Varbūt te ir cilvēciskais apvienojumā ar lietām, kuras nav mums sasniedzamas. Tāpēc šis karaliskais teātris ar dzeltenuma iezīmi ir arī ar lielu dabisku cilvēku vēlmi pēc zināšanām un informācijas. Un cilvēkiem vienmēr ir bijusi šī vēlme zināt, kā dzīvo pasaules varenie,” atzīmē Sprūds.
Ārpolitikas eskperts arī atzīst, ka notikums liecina par zināma veida stabilitāti, jo britiem tagad ir nākamais troņmantnieks rindā pēc Elizabetes II, prinča Čārlza un viņa dēla Viljama. „Tagad skaidrs, ka bijusī britu impērija ir stabila sadraudzībā ar Kanādu, Jaunzēlandi, Austrāliju un citām valstīm Karību baseinā un Okeānijā. Un varbūt šis būs karalis, kas ievedīs britus nākamajā gadsimtā, ja viņš nodzīvos tikpat ilgi, cik karaliene, kurai šobrīd ir 87 gadi.”
Kamēr pasaule un briti seko līdzi tam, cik sver un cik veselīgs ir jaundzimušais Vindzoru dinastijas pārstāvis, Beļģijas tronī kāpis jauns karalis Filips I. Viņa tēvs karalis Alberts II 79 gadu vecumā no sava troņa atteicās par labu savam dēlam.
