Medijs: ES migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā daudz trūkumu

Eiropas Savienības (ES) migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā ir daudz trūkumu. To savā izmeklēšanā atklājusi raidorganizācija „Euronews”. Tieši šī programma tiek uzskatīta par flagmani bloka centienos apturēt migrantu nokļūšanu Eiropā. Tomēr atklāts, ka migranti pēc atgriešanās mītnes zemē nesaņem cerēto atbalstu un jau atkal domā par došanos atpakaļ uz Eiropu.

ĪSUMĀ:

  • „Euronews” atklāj trūkumus migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā.
  • Tikai trešā daļa no programmas dalībniekiem veiksmīgi noslēdz reintegrāciju.
  • Finansiālā palīdzība ir pārāk niecīga dzīves sākšanai.
  • Eiropas Komisijā atzīst izmaiņu nepieciešamību, bet vēl nezina, ko darīt.

ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) un Eiropas Savienības iniciatīvas ietvaros kopš 2017. gada savās mītnes zemēs atgriezušies aptuveni 81 000 migrantu. 357 miljonus eiro vērtās programmas laikā migrantiem tiek palīdzēts ne tikai ar nokļūšanu dzimtenē, bet apsolīta arī skaidra nauda, atbalsts un konsultācijas. Tomēr raidorganizācija „Euronews”, veicot izmeklēšanu septiņās Āfrikas valstīs, Eiropas Savienības migrantu brīvprātīgās atgriešanās programmā atklājusi milzīgas nepilnības.

Medijs: ES migrantu brīvprātīgās atgriešanās shēmā daudz trūkumuRihards Plūme

    Kā „Euronews” atklāja desmitiem migrantu, kas ir piedalījušies programmā, pēc atgriešanās viņi nav saņēmuši paredzēto atbalstu. Pat tie, kas saņēmuši arī finansiālu atbalstu, norāda, ka tas ir nepietiekams. Tādēļ daudzi apsver iespēju atkal mērot ceļu uz Eiropu, tiklīdz tāda izdevība radīsies.

    Starptautiskās migrācijas organizācija sacīja, ka tikai trešā daļa no programmas dalībniekiem veiksmīgi noslēdz reintegrāciju. Kā atzina organizācijas pārstāvis, migrantu reintegrācija pēc to atgriešanās mājās nav organizācijas pilnvarās un prasa stingru valsts iestāžu vadību, kā arī aktīvu ieguldījumu visos sabiedrības līmeņos. Tiek ziņots, ka no 12 000 migrantu, kas atgriezušies mājās Nigērijā, reintegrācijas atbalsta programmu noslēdzis mazāk nekā pusotrs tūkstotis. Savukārt Kamerūnā no 3500 migrantu efektīvi integrēta mazāk nekā puse. Reintegrāciju sāka arī teju 15 000 migrantu, kas atgriezās mājās Mali, taču nav ziņu, cik to pabeiguši.

    Problēmas ir ne tikai ar reintegrāciju, bet arī finansiālo palīdzību. Daži migranti norāda, ka piešķirtā summa ir pārāk niecīga dzīves uzsākšanai, bet citos gadījumos piešķirto naudu migranti izmanto, lai finansētu savu nākamo mēģinājumu sasniegt Eiropu.

    Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Ilva Johansone atzina, ka uzlabojumi ir nepieciešami, iespējams, arī saistībā ar migrantiem piešķirto naudu. Taču vēl ir grūti spriest, kādi tieši.

    „Uzlabojumi tiešām ir nepieciešami daudzos aspektos. Ja runājam par atgriešanu, jāpanāk lielāka efektivitāte, tomēr tajā pašā laikā jāuzlabo arī šo atgriezto cilvēku reintegrācijas pasākumi.

    Par šīm lietām jau esmu runājusi ar Āfrikas Savienību, un mums jāvēršas arī pie citām trešajām valstīm, lai panāktu labāku reintegrāciju. Bet es domāju, ka mums ir laba sadarbība ar Starptautisko migrācijas organizāciju, viņi labi dara darbu daudzos aspektos, un mēs labprāt turpinātu sadarbību. Un, protams, vienmēr ir svarīgi sekot līdzi tam, lai mūsu nauda tiktu izlietota pareizā veidā un efektīvi, un, ja tā nav, tad, protams, jāveic izmaiņas,” stāstīja Johansone.

    Skarbi par programmu izsakās Lorēns Lando, migrācijas un attīstības profesors Oksfordas Starptautiskās attīstības departamentā. Viņaprāt, par Starptautiskās migrācijas organizācijas darbu ir pārāk maz neatkarīgu izvērtējumu, bet pati Eiropas Savienības un organizācijas kopīgā iniciatīva nav paredzēta migrantu dzīves uzlabošanai vai reintegrācijai.

    Programma esot mēģinājums no migrantiem atbrīvoties eiropiešiem vēlamā veidā, un, ja tās veiksmi vērtē pēc šāda principa, tad tā strādājot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti