Mediji par Ņemcova slepkavību:Opozīcijas biedēšana, ārvalstu dienesti, politiskais terors?

Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu. Tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.

Britu raidsabiedrība BBC konstatē, ka nogalinātā Borisa Ņemcova darbība viņam nenoliedzami nenodrošināja Kremļa simpātijas, tomēr britu ieskatā nevis Ņemcovs, bet gan Aleksejs Navaļnijs uzskatāms par patieso pirmā numura figūru Krievijas opozīcijā.

Vienlaikus raidsabiedrība atgādina, ka mirušais grasījās publicēt grāmatu. Kā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kura padomnieks bija Ņemcovs, grāmatā būtu pārliecinoši pierādījumi par Krievijas tiešu dalību bruņotajā konfliktā Austrumukrainā.

Taču, kādēļ gan nogalināt Ņemcovu, nevis par viņu daudz jaunāku, aktīvāku un bīstamāku opozīcijas figūru, kāds ir Navaļnijs? – retoriski vaicā BBC.

Nepārliecinoša britiem šķiet arī versija, ka slepkavību veikuši ultaradikāli spēki ar sakariem drošības dienestos. Minskā par ugunspārtraukšanu vienojās nevis opozicionāri, bet gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats. Vienlaikus BBC apšauba, ka slepkavība ļaus Krievijas drošības dienestiem vēl vairāk pastiprināt savu tvērienu Krievijas politikā un sabiedrības dzīvē. Pateicoties masīvajam sabiedrības atbalstam Putinam, dienestiem jau tagad tāds ir nodrošināts.

Tomēr Rietumu mediji visi kā viens noraida Krievijas valsts kontrolēto televīzijas kanālu piesviesto scenāriju, ka Ņemcovu noslepkavojuši ārvalstu specdienesti, lai grautu Putina tēlu.

Un tieši tikpat neticama rietumvalstu medijiem šķiet cita Krievijas dienestu versija, ka Ņemcovu nogalinājuši teroristi, kas saistīti ar "Islāma valsti".

Rietumu mediji arī atgādina, ka nogalinātajam politiķim līdzās bija draudzene – gados vairāk nekā divas reizes jaunāka ukraiņu modele. Tomēr nedz personiskie motīvi, nedz arī greizsirdība nešķiet pārliecinoši motīvi.

Amerikāņu CNN atgādina arī par citu opozicionāru likteni. Biznesa magnāts Mihails Hodorkovskis apsūdzēja Putinu korupcijā un pavadīja desmit gadus cietumā un kolonijās. Aleksejs Navaļnijs atzīts vainīts krāpniecībā, un arī pats Ņemcovs ticis apcietināts vairākkārt.

"The Washinton Post" apkopojis dažādu politikas zinātnieku viedokļus. Skots Gelbaks no Viskonsīnas-Madisonas Universitātes saka, ka Krievijā, tāpat kā citviet, politiskajam teroram nevajag rīkojumus no augšas. Pietiek tikai ar signālu, ka šāds terors ir akceptēts. Un vai gan iespējams spēcīgāks signāls par prominenta opozīcijas aktīvista nogalināšanu netālu no Kremļa? Tā vietā, lai visus spēkus veltītu nozieguma atklāšanai, izmeklēšana pievērsusies nesaprotamiem motīviem.

Tādēļ politikas zinātnes profesors no Viskonsīnas pauž bažas par to, kas sekos tālāk. Pagaidām Krievija nav demonstrējusi, ka politisko teroru nepieļaus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti