Kopš janvāra Rietumāfrikas valstī Mali izsludinātais ārkārtas stāvoklis beidzies tieši vēlēšanu kampaņas priekšvakarā. 28. jūlijā ar spēcīgu gan finansiālu, gan politisku ārvalstu atbalstu Mali gatavojas rīkot demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kas, kā uzskata gan valstu valdības, gan ietekmīgas palīdzības organizācijas, būs ļoti svarīgs solis uz miera nostiprināšanu nemieru plosītajā valstī.
Ārkārtas stāvokli Mali izsludināja 12. janvārī, dienu pēc tam, kad Francijas armija bija triecienā ieņēmusi valsts Ziemeļus, nolūkā palīdzēt novājinātajai un nespēcīgajai Mali armijai atvairīt islāmistu grupējumu uzkundzēšanos valstij un draudus ieteikties arvien dziļāk tās teritorijā. Ārkārtas stāvokļa atcelšana nozīmē, ka cilvēkiem atkal būs atļautas publiskas pulcēšanās un nebūs liegts atrasties uz ielas noteiktās nakts stundās.
Pēc Francijas armijas operācijām, kas notika salīdzinoši ātri un kuru gaita lielākoties palika apslēpta arī presei, tiek ziņots, ka islāma nemiernieki ir atspiesti tuksnesī un Mali var rēķināties ar zināmu drošību arī vēlēšanu laikā. Tiesa gan kara darbība bez mājām ir atstājusi vismaz pusmiljonu valsts iedzīvotāju, un grūtības vēl papildina sausuma, karstuma periodi un pārtikas trūkums, tādēļ daudzi Mali iedzīvotāji uzskata, ka tagad vēl nav īstais laiks vēlēšanām.
Vietējie ir visai skeptiski un uzskata, ka vēlēšanas visdrīzāk būs tikai plāksteris uz brūces, jo pamatīgai ārstēšanai neviens politiķis nav gatavs. Arī apvērsums Ziemeļu daļā sācies tādēļ, ka iepriekšējās valdības līdz šim nav spējušas nodibināt sadarbības attiecības ar Ziemeļu pusē mītošajām tuaregu ciltīm un tādēļ islāma nemierniekiem no ārienes bijis tik viegli apvārdot un pakļaut nepamierinātos cilvēkus.
Taču uz Mali vēlēšanām lielas cerības liek Rietumu sabiedrība. Eiropas Savienība uz Mali jau nosūtījusi un turpina sūtīt novērotājus. Mali joprojām atrodas vairāk nekā 3000 franču karavīru, taču pamazām viņu skaits samazinās un valsti ieradusies arī ANO miera uzturēšanas misija, kuru veido vairāk nekā 6000 dažādu kaimiņus esošu Āfrikas valstu karavīri.
Joprojām Mali atrodas arī divi Latvijas karavīri, kuri piedalās vietējās armijas apmācīšanā.
Mali konstitucionālā tiesa ir publicējusi prezidenta kandidātu sarakstu, kuru vidū ir četri bijušie premjerministri un citas pazīstamas politiskas personas, taču 26 vārdu vidū tikai viena ir sieviete.
Pēc nemieru sākšanās Mali aizvadītajā gadā, kad valsts Ziemeļu daļu pārņēma islāma nemiernieki, ieviešot nežēlīgus likumus, ārvalstu sabiedrībā samilza bažas, ka Rietumāfrikas valsts konfliktu smaguma ziņā varētu kļūt par otru Afganistānu.
