ĪSUMĀ:
- Mediji iekšlietu ministru Kolonu devēja par Makrona uzticamāko partneri.
- Viņš aiziet laikā, kad Makrona reitings ir viszemākais.
- Pēdējā laikā starp Makronu un Kolonu uzvirmoja domstarpības.
- Kolons paziņoja, ka atstās ministra amatu, jo atkal kandidēs uz Lionas mēra amatu.
- Sākumā Makrons demisiju nepieņēma, bet trešdien paziņots - Kolons atstāj amatu.
Kolonu mediji dēvē par valdības stabilāko pīlāru un Makrona uzticamāko partneri. Turklāt viņš aiziet laikā, kad Makrons piedzīvo zemāko sabiedrības atbalstu visā prezidentūras vēsturē.
Iekšlietu ministrs un pieredzējušais bijušais Lionas mērs Žerārs Kolons līdz šim ir bijis viens no galvenajiem Francijas prezidenta Emanuela Makrona valdības atbalstītājiem. Viņš pats bija izteicies, ka sajūt Makronu kā savu dēlu. Jaunā prezidenta inaugurācijas laikā 2017.gada maijā Kolons raudāja no aizkustinājuma un šis bija mirklis, ko tiešraidē tvēra gan Francijas, gan pasaules mediji.
Tieši viņu Makrons izraudzījās Iekšlietu ministrijas vadīšanai, un 71 gadu vecais Žerārs Kolons neatteica enerģiskajam un tobrīd lielu sabiedrības atbalstu guvušajam Francijas prezidentam.
Tagad agrāk ciešo sabiedroto Makrona un Kolona starpā pēdējā laikā bija uzvirmojušas publiskas domstarpības.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs reiz kritizēja Makrona valdības lēmumu samazināt braukšanas ātrumu uz vairākiem Francijas autoceļiem, kā arī aizstāvējās pēc skandāla, kurā nokļuva Makrona miesassargs pēc tam, kad atklājās, ka viņš maija demonstrācijas laikā bija iekaustījis protestētājus.
Iekšlietu ministram bija jāstājas parlamenta priekšā, taču savā paskaidrojumā viņš uzsvēra, ka šo miesassargu nav pazinis un ka Makrona un policijas priekšniecības kompetencē ir atbildēt par šo notikumu.
Viņš ir arī kritizējis Emanuelu Makronu par to, ka viņam pietrūkstot pazemības, sakot, ka Francijas varai pietrūkst spējas ieklausīties cilvēkos.
Un nesen intervijā Kolons paziņoja, ka atstās ministra amatu, jo 2020. gadā vēlas atkal kandidēt uz Lionas mēra vietu pilsētā, kuru viņš iepriekš ir vadījis 16 gadu.
Pēc šī paziņojuma sacēlās diskusijas par to, ka Kolonam tādā gadījumā no amata ir jāatkāpjas jau tagad, un pieredzējušais politiķis iesniedza Makronam atlūgumu, kuru prezidents nepieņēma uzreiz, taču trešdienas rītā Elizejas pils ir paziņojusi, ka Makrons to tomēr ir akceptējis un lūdzis premjerministru Eduāru Filipu pagaidām strādāt Kolona vietā līdz nākamā iekšlietu ministra iecelšanai.
Kolona aiziešana ir liels trieciens Makrona valdībai, kas jau ir zaudējusi vides un sporta ministrus. Turklāt Makrona popularitāte patlaban ir rekordzema, pat zemāka nekā viņa priekštecim sociālistam Fransuā Olandam šajā laikā.
Viens no iemesliem - pēc lielā atbalsta un cerībām
franču sabiedrība nejūt, ka prezidenta solītās pārmaiņas notiek pietiekami ātri.
Šādi negatīvi pavērsieni Makrona valdībā ir raisījuši bažas par to, kas notiks tālāk un vai sekos vēl kāds.
Šo situāciju izmanto Makrona sīvākā pretiniece, Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna. "Cik ilgi šis skečs turpināsies?" tā viņa ir jautājusi sociālās saziņas vietnē „Twitter”. Analītiķi lēš, ka Makrona eiroskeptiskā oponente aktīvi izmantos šo situāciju arī pirms pavasarī gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai iegūtu pārsvaru pār Eiropas Savienības ideju aktīvi atbalstošo Makronu.
