Makrons otrajā termiņā varētu likt uzsvaru uz Eiropas aizsardzības spējām

Karš Ukrainā dod tikko pārvēlētajam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam unikālu iespēju straujāk virzīt savu Eiropas stratēģiskās patstāvības ieceri.

Tā intervijā Latvijas Radio pauda franču diplomāte un bijusī Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāja Kloda Fransa Arno. Pēc viņas domām, Eiropas aizsardzības spēju palielināšana veicinās arī labākas attiecības ar ASV.

Makrons otrajā termiņā varētu likt uzsvaru uz Eiropas aizsardzības spējām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tagad, kad Francijas prezidenta amatā uz otro termiņu ir pārvēlēts Emanuels Makrons, rodas jautājums, ko viņš plāno darīt turpmākajos piecos gados. Vēlēšanu naktī Makrons ir solījis, ka otrais termiņš nebūs tikai pirmā turpinājums un ka viņš vairāk ieklausīsies Francijas iedzīvotājos, it sevišķi jauniešos.

ĪSUMĀ

Makrona politika Eiropā, visdrīzāk, krasi nemainīsies

Tomēr Makrona politika Eiropā, visticamāk, krasi nemainīsies. Tā uzskata bijusī franču diplomāte Kloda Fransa Arno. Tagad viņa ir Francijas Starptautisko attiecību institūta vadītāja padomniece.

“Jā, viņa programma un gars paliks nemainīgi. Bet ir cerība, ka viņam būs labākas izredzes īstenot savus plānus. Cerams, ka vairs nebūs pandēmijas un nebūs jāgaida, kamēr citur paies vēlēšanas, it sevišķi Vācijā. Tā ir, ka mēs tērējam laiku, viens otru gaidot. Bet ar Makronu Francijas un Vācijas sadarbība notiks ļoti raiti,” uzskata Kloda Fransa Arno.

Makronam ir daudz ambiciozu ideju par to, kā vajadzētu mainīt Eiropu. Tostarp, jau vairākus gadus viņš runā par Eiropas stratēģiskās patstāvības konceptu. Tā centrā ir doma, ka Eiropai ir jākļūst mazāk atkarīgai no amerikāņiem aizsardzības jomā.

Šī doma ir tuva arī Klodai Fransai Arno, jo iepriekš viņa vadīja Eiropas Aizsardzības aģentūru.

“Tā kā es esmu daudz strādājusi ar aizsardzības jautājumiem, tad es gribētu cerēt, ka mēs spēsim pavirzīties tālāk ar Eiropas Savienības aizsardzības politiku. Es ceru, ka tā nebūs tikai brīvprātīgo koalīcija, bet gan visas Eiropas Savienības kurss.

Turpmākajos gados daudzas dalībvalstis un it sevišķi Vācija tērēs aizsardzībai krietni vairāk.

Tas dos mums unikālu iespēju beidzot paveikt to, ko mēs sen izliekamies, ka darām,” skaidroja Arno.

Makrona aizstāvētā Eiropas Savienības aizsardzības politika rada bažas, ka vājināsies sadarbība ar ASV

Tomēr vairākas citas Eiropas Savienības valstis uz to skatās ar aizdomām. It sevišķi Baltijas valstis, kur valda bažas, ka šādi varētu tikt vājināta sadarbība ar ASV. Skeptiķi saka, ka aiz saukļiem par stratēģisko patstāvību patiesībā slēpjas Francijas ieroču ražotāju lobēšana. Proti, tā vietā, lai pirktu amerikāņu ieročus, labāk ieguldīt naudu savu militāro tehnoloģiju attīstībā.

Arno norādīja, ka viņa izprot šīs bažas, bet tās ir iespējams mazināt.

“Nav iespējas prasīt citām valstīm samazināt savu atkarību no ASV un tā vietā palielināt atkarību no Francijas. Tas nestrādās.

Tomēr ir iespējams parādīt, ka, kļūstot stiprākiem kā eiropiešiem, valstis var padarīt ciešākas arī savas saites ar ASV.

Bet būt spēcīgam nozīmē arī savas ražošanas saglabāšanu un attīstību,” uzskata Arno.

Eksperte: Eiropas interesēs ir, lai pēc iespējas vairāk nodokļu maksātāju naudas paliktu Eiropā

Latvijas politiķiem labāk patīk runāt nevis par Eiropas stratēģisko patstāvību, bet gan par Eiropas pīlāra stiprināšanu NATO. Pēc būtības tas nozīmē līdzīgas lietas, proti, ka Eiropas valstis vairāk tērēs savai aizsardzībai. Bet ir arī atšķirības.

Politiski svarīgi, kam šī nauda tiks tērēta. Arno uzskata, ka Eiropas interesēs ir, lai pēc iespējas vairāk nodokļu maksātāju naudas paliktu Eiropā.

“Es domāju, ka par šiem jautājumiem mēs ar amerikāņiem varam runāt. Viņi nevar cerēt uz pilnīgi visu! Viņi nevar cerēt, ka mēs palielināsim izdevumus aizsardzībai, pierunāsim mūsu parlamentus atvēlēt tam lielāku naudu un neko no tā ekonomiski neiegūsim. Es domāju, ka te var atrast līdzsvaru. Kad es vadīju Eiropas Aizsardzības aģentūru, es atradu Vašingtonā diezgan daudz dzirdīgu ausu un izpratni par šiem argumentiem. Es domāju, ka mums šajā jomā ir vajadzīga Eiropas politika un Eiropas tirgus. Bet tas nenozīmē atkarību no Francijas vai Vācijas. Tikai tā mēs varēsim izveidot patiesu autonomiju visiem un spēsim pastiprināt sadarbību alianses ietvaros,” uzskata Arno.

Vēlmi iegādāties Eiropā ražotos ieročus, visticamāk, neveicinās arī tas, ka Vācijas valdība vēl nesen lika šķēršļus tam, lai viņu bruņojums tiktu pārsūtīts Ukrainai. Tādēļ gan Francijai, gan Vācijai vajadzēs vēl pielikt ievērojamas pūles, lai mazinātu daudzu citu aizdomas un neuzticību Eiropas stratēģiskās autonomijas projektam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt