„Francija ir uzticīga Ukrainas suverenitātei tās atzītajās robežās,” pavēstīja Makrons, kad Parīzē bija ticies ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
Vēl sestdien, 24.jūnijā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Krimu. Šo vizīti Kijeva nosauca par vardarbību pret tās suverenitāti.
Rietumi jau ilgstoši apsūdz Krieviju par Minskas vienošanās neievērošanu, jo tā, pēc Rietumu ieskatiem, nav darījusi visu iespējamo, lai apturētu vardarbību starp Ukrainas armiju un Kremli atbalstošajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos. Krievija nekad oficiāli nav atzinusi, ka tās karavīri piedalās karadarbībā Donbasā, uz ko savukārt ir norādījusi Ukraina un Rietumi.
Eiropas Savienības līderi aizvadītajā nedēļā arī vienojās, ka pagarinās sankcijas pret Krieviju uz vēl pusgadu.
Krievija Krimu anektēja 2014. gada martā. Vispirms pussalā ieradās tā saucamie „zaļie cilvēciņi”, kuri sākotnēji neatklāja savu identitāti, lai gan Ukraina pauda, ka tie ir Krievijas speciālo uzdevumu vienības un regulārās armijas karavīri. Tomēr pēcāk Krievija atzina, ka karavīri ir tās spēki, un 16.martā Krimā sarīkoja referendumu, kurā vēlētāji, atbilstoši oficiālajiem rezultātiem, pārliecinoši atbalstīja Krimas pievienošanu Krievijai.
