Makrona vīzija par «jauno Eiropu» sadursies ar vācu pragmatismu. Kas paliks pāri?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ja Vācijas un Francijas tandēmam neizdosies atkal kļūt par Eiropas sirds kambari, šai miera un labklājības savienībai draud sabrukums, šādi visai lielā vienprātībā Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzrunu Eiropas Parlamentam vērtē politiskie komentētāji Vācijā. Tur labi apzinās, ka bez Berlīnes atbalsta, Parīze nevarēs īstenot savu redzējumu par Eiropas Savienību (ES).

Prezidents Makrons jau ceturtdien, 19. aprīlī ieradīsies Berlīnē, lai lūkotu pēc Vācijas atbalsta savām ambiciozajām idejām. Vācijas apskatnieki nešaubās – šeit viņš sastapsies ar piesardzīgo un pragmatisko kancleri Angelu Merkeli, kuras firmas zīme ir: nogaidīt un neriskēt. Vācija Francijas līdera vīziju par Eiropu saskaldīs pa sastāvdaļām, un patoss izgaisīs. Galu galā, ja kas arī palikšot pāri, tad tikai atsevišķi priekšlikumi.

Vienlaikus tiek teikts, ka tieši šoreiz Merkelei nevajadzētu rīkoties raksturīgajā manierē, lai nepaspēlētu vēsturisko iespēju reformēt Eiropas Savienību.

“Mums ir jāieklausās Eiropas cilvēku bailēs. Viņiem nav vajadzīgas notācijas, bet gan jauns projekts, kas pieprasa efektivāti dienu no dienas. Pretstatā tiem, kas savā labā izmanto bailes, barojot tās un stādot par mūsu nākotni. Tas ved pa pagātnes sašķeltā nacionālisma ceļu. Mēs esam redzējuši, kādas tam sekam,” pauda Makrons.

Pretošanos nacionālismam apsveic arī Vācijā.

Taču Francijas prezidenta patosu Vācijā uztver kā kvēlas emocionālas frāzes. Savukārt no konkrētām lietām viņa uzrunā saklausīja vēlmi pēc ciešākas integrācijas eiro un finanšu politikā. Taču Vācijā tā ir tabu tēma.

Makrona aicinājums veidot vienotu eirozonas budžetu Berlīnē un Frankfurtē izklausās pēc plāna atdzīvināt ideju par Eirozonas parādzīmēm. Šajā ziņā uz Berlīnes atbalstu nevar cerēt. Lielās koalīcijas Kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības flangs to kategoriski noraidīs.

“Ieskatīsimies problēmai acīs: vai var būt apmierinātība ar Eiropas vēlēšanām, ja tajās piedalās mazāk nekā puse vēlētāju? Tādēļ nākamgad jārosina atbilstošas debates, kas balstītos konkrētos priekšlikumos. Šodien mēs nevaram turpināt rīkoties tā, kā rīkojāmies vakar. Nevaram izvairīties no diskusijām par Eiropu, taisnīgu vietu sadali parlamentā un Briseles un Strasbūras vainošanu visos ļaunumos. Atteikties no diskusijām par reformām ir muļķība. Tā varbūt visiem ir ērtāk, bet tas neko nevar atrisināt,” uzrunā Eiropas Parlamentam otrdien sacīja Makrons.

Par spīti pretrunām Berlīnes un Parīzes nostājā, kanclere Merkele paudusi pārliecību, ka līdz jūnijam vadošās Eiropas galvaspilsētas spēs vienoties par reformu paketi. Kanclere savā parlamenta frakcijā apsprieda Eiropas mēroga reformas drīz pēc Makrona uzrunas. Savukārt ceturtdien Berlīnē uzturēsies arī Emanuels Makrons pats.

Ja vāciešu apdomības un naudas pieturēšanas politika gūs virsroku pār Francijas prezidenta šarmu, no tā var nopietni ciest arī Makrona politiskais kapitāls.

KONTEKSTS:
Uzrunā Eiropas Parlamentam (EP) Makrons otrdien, 17. aprīlī, norādīja uz vairākām lietām Eiropā un Eiropas Savienībā, kas, viņaprāt, ir maināmas un uzlabojamas. Viņš norādīja, ka Eiropā saduras liberālā demokrātija un autoritārisma tendences, uzsverot, ka ir jāpaliek pie demokrātijas. Francijas līderis arī neslēpa gatavību atbalstīt lielāku ES budžetu, ja būs pārskatīta tā uzbūve, un pauda atbalstu ES paplašināšanai, ja pirms tam reformēs pašu ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti