ĪSUMĀ:
- Makrons uzrunā EP uzsver: Eiropai jāpieturas pie demokrātijas vērtībām.
- Makrons gatavs atbalstīt lielāku ES budžetu, ja pārskatīs tā uzbūvi.
- Makrons atbalstīs ES paplašināšanu, ja pirms tam reformēs ES funkcionēšanu.
- EP ir atbalsts Makrona idejām, bet bažas par sabiedroto trūkumu tām.
- EP arī izskan kritika Makrona vīzijai, jo tā esot novecojusi.
Makrons ir redzamākais Eiropas valstu līderis, kurš pēdējos mēnešos teica uzrunu Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā. Kā jau bija sagaidāms, Makrons aprakstīja briesmas, kas draud Eiropai, un mudināja politiķus aktīvāk rīkoties, uzsvētot, ka Eiropa vairs nevar turpināt pa vecam, jo atbalsts populistiem un autoritāriem līderiem turpina pieaugt.
“Es gribētu jums pastāstīt par divām lietām, par kurām esmu cieši pārliecināts. Pirmkārt, ja mēs neturpināsim pieturēties pie demokrātijas ar visiem tās principiem, mēs aiziesim pa nepareizo ceļu. Otrkārt, mums ir jāpadara Eiropa suverēna. Tas būs skaidrs signāls mūsu pilsoņiem, ka mēs varam viņus pasargāt šajā mainīgajā pasaulē,” paziņoja Makrons.
Savu vīziju par Eiropas attīstību Francijas prezidents izklāstīja jau pirms vairākiem mēnešiem. Tomēr šajā laikā viņam ir nācies sastapties ar pārējo valstu skepticismu. Tā Makronam bija jāatsakās no ieceres par kopējiem Eiropas kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Un arī viņa vēlme reformēt Eirozonas darbību ir sastapusies ar visai atturīgu Berlīnes reakciju. Tomēr Francijas prezidents uzskata, ka viss nevar palikt pa vecam.
“Atbilde autoritārismam mums apkārt ir nevies autoritāra demokrātija, bet gan demokrātijas autoritāte,” paziņoja Makrons.
Francijas prezidents arī solīja iestāties par lielāku Eiropas kopējo budžetu, ja tā uzbūve tiks pamatīgi pārskatīta, un arī pirms ES paplašināšanās, būs nepieciešamas reformas.
“Es atbalstīšu tikai tādu ES paplašināšanos, ja pirms tās būs Eiropas padziļināšanās un reformas. Es vēlētos, lai mēs saglabātu šīs ambīcijas divās lietās: es nevēlos tādus Balkānus, kas tiecas uz Turcijas vai Krievijas pusi. Un es negribu Eiropu, kas ar grūtībām funkcionē 28 valstu sastāvā, bet drīz jau 27 – un tad vienkārši nolemj, ka varam turpināt tādā pat galopa solī ar 30 vai 32 dalībvalstīm un tiem pašiem noteikumiem. Tā nevarēs,” klāstīja Makrons.
Vairāku Eiropas Parlamenta grupu līderi izteica atbalstu Makrona idejām, tostarp par nepieciešamību palielināt kopējo ES budžetu un risināt migrācijas krīzi.
Tomēr Sociāldemokrātu līderis Udo Bulmans piezīmēja, ka Francijas prezidentam šobrīd ir maz sabiedroto.
“Ar ko jūs gribat strādāt kopā? Jums priekšā ir sarežģīti laiki. Berlīnē “Nē kundze” jau ir parādījusi, cik sarežģīti būs veikt Eiropas Monetārās savienības reformas. Un visi, kuri tagad pievienojas šai pozīcijai Vācijas parlamentā, arī nepadarīs šo uzdevumu vieglāku,” brīdināja Bulmans.
Visticamāk, tas bija sociāldemokrātu piedāvājums uzsākt sadarbību, jo Makrona partija šobrīd nepieder ne pie vienas no Eiropas politiskajām grupām.
Izskanēja arī kritiskas piezīmes. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vadītājs Saīds Kamals sacīja, ka ideja par arvien ciešāku, federālu Eiropu, jau ir pagātne.
“Pieaugošā vēlētāju neapmierinātība nav skaidrojama ar to, ka Eiropas Savienībai būtu par maz varas, bet gan ar to, ka tās būtu par daudz. Atgriežoties pie piecdesmito gadu politiskās integrācijas plāniem, jūs riskējat nepamanīt tos, kuri vēlas, lai Eiropa spētu atbildēt uz šī, nevis pagājušā gadsimta piecdesmito gadu izaicinājumiem,” pauda Kamals.
Noslēgumā 40 gadus vecais Makrons piebilda, ka viņa vecuma cilvēki nekad nav piedzīvojusi karu un tādēļ neapzinās tā šausmas. Tomēr viņš nevēlās piederēt pie mēnessērdzīgo paaudzes, kas ir aizmirsusi, ka Eiropas brīvības un panākumi ir būvēti uz traģiskiem pagātnes notikumiem.
