ĪSUMĀ:
- Amatpersonas priecājas, ka referendums palīdzēs atrisināt saspīlētās attiecības un Maķedonija varēs iekļūt ES un NATO.
- Vietējie iedzīvotāji iebilst pret vienošanos ar Grieķiju nacionālā lepnuma dēļ un netic politiķiem.
- Pirms referenduma novērota dezinformācijas kampaņa.
Referendums par iekļūšanu ES un NATO
“Mēs visi apzināmies ieguvumus no šī lēmuma. Un mēs zinām, ka tā ir labākā iespēja, kas mūsu valstij līdz šim ir dota. Mēs zinām, ka šāda iespēja nāk reizi mūžā, un tādēļ mēs to nelaidīsim garām. Mēs izmantosim šo iespēju, jo tā ir mūsu biļete, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO,” uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā šā gada septembrī teica Maķedonijas premjers Zorans Zajevs.
Viņš norādīja, ka gan Maķedonija, gan Grieķija ir piekāpusies, un tas darīts, lai nākotnē reģionā būtu lielāka stabilitāte, drošība un ekonomiskā attīstība.
Ilgi un smagi tapusī vienošanās starp Skopji un Atēnām Eiropas Savienībā un arī ASV uzņemta ar aplausiem. Piemēram, Eiropas Savienības kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns uzsvēris, ka Maķedonijas un Grieķijas vienošanās parāda, ka pat iesaldētos konfliktus ir iespējams atrisināt, ja pastāv līderība, apņēmība un ilgtermiņa skatījums.
Maķedoniju īsā laikā apmeklēja gan pašlaik Eiropas Savienības Padomē prezidējošās Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. Viņi visi, tāpat kā komisārs Hāns, neslēpj, ka vēlas redzēt pozitīvu 30. septembra tautas nobalsošanas iznākumu.
Jautājums, uz kuru Maķedonijas iedzīvotājiem būs jāatbild, ir ne tikai par valsts nosaukuma maiņu, bet arī par atbalstu dalībai NATO un Eiropas Savienībā. Daži uzskata, ka referendumā nedrīkstēja uzdot trīs jautājumus vienā, un tādēļ sauc to par pretlikumīgu. Tomēr citi uzstāj, ka bez nosaukuma maiņas nebūs arī dalības šajās starptautiskajās organizācijās.
To Skopjē vairākkārt pasvītroja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs:
Ideja par to, ka jūs varat noraidīt vienošanos ar Grieķiju par nosaukumu un kaut kā pievienoties NATO, ir pilnīga un galīga ilūzija.”
Lēmums par Maķedonijas uzņemšanu NATO pēc būtības tika pieņemts jau šovasar notikušajā NATO samitā Briselē. Tomēr šo procedūru varēs pabeigt tikai tad, kad spēkā stāsies jaunais valsts nosaukums.
Stoltenbergs pasvītroja, ka pēc Maķedonijas kaimiņos esošās Melnkalnes pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei divkārt pieauga ārvalstu investīcijas šajā valstī. Un tas nozīmē jaunas darbavietas un labklājību.
Nacionālās jūtas un neticība politiķiem rosina balsot "pret"
Iedzīvotāju vidū nav vienprātības par Maķedonijas nosaukuma maiņu.
“Es vēl neesmu izlēmusi. Es gribētu redzēt pozitīvas pārmaiņas, bet es neticu, ka politiķi ar šo visu tiešām grib panākt kaut ko labu. Viņi droši vien ir vienkārši korumpēti,” Latvijas Radio stāsta kāda parkā sastapta sieviete.
Vēl kritiskāks ir kāds vīrietis: “Ja es būtu šeit, tad es balsotu “pret”, jo es neticu, ka valsts nosaukuma maiņa spēs kaut ko atrisināt. Bet jebkurā gadījumā es domāju, ka valdība tik un tā panāks savu un vienošanās tiks atbalstīta. Tādēļ nav jēgas balsot.”
Savukārt kāds cits vīrietis norāda uz iepriekšējo pieredzi: “Valsts nosaukums jau ir mainījies pāris reižu, bet tas neko nav atrisinājis, un cilvēki tik un tā turpina dzīvot nabadzībā. Var jau būt, ka šoreiz tas kaut ko ietekmēs. Tad jau redzēsim. Bet es esmu “par”.”
Vēl viena Latvijas Radio sastapta sieviete ir pozitīvi noskaņota: “Es domāju, ka tas nāks Maķedonijas nākotnei par labu. Tādēļ es atbalstu šo vienošanos.”
Tajā pašā parkā iepretim parlamenta ēkai darbojas kaismīgs referenduma pretinieks. Viņa vārds ir Mitja Andrevskis. Kopā ar domubiedriem viņš ir uzslējis telti un dala garāmgājējiem skrejlapas, kas mudina boikotēt referendumu.
Sākot sarunu ar Latvijas Radio, Andrevskis rāda plakātu, uz kura ir redzamas vairākas melnbaltas fotogrāfijas ar šausmīgā nāvē mirušiem cilvēkiem, un saka, ka ar šo vienošanos grieķi grib pabeigt pirms simt gadiem sākto Maķedonijas tautas iznīcināšanu.
“Es teiktu, ka vienošanās starp Grieķiju un Zoranu Zajevu nogalinās Maķedonijas tautas garu. Tiks nogalināta valoda, tiks nogalināta vēsture. Un tad tiks pabeigts tas, kas tika iesākts 1912. gadā,” uzsver Andrevskis.
Maķedonijas Demokrātijas institūta “Societas Civilis” vecākais pētnieks Miša Popovičs atzīst, ka valsts nosaukuma maiņa nav vienkāršs lēmums.
“Ir cilvēki, kurus vada nacionālisms. Un ir arī tādi, kuri vēlas boikotēt šo referendumu, jo tas ir emocionāls jautājums. Iedomājieties, ja jums vajadzētu mainīt Latvijas nosaukumu,”
saka Popovičs.
Maķedonijas sabiedrībā valda arī visai liela neuzticība politiķiem.
“Vienošanās ar Grieķiju vienmēr ir bijusi saistīta ar uzticību valdībai. Tie, kuri neuzticas valdībai, pārsvarā neatbalsta arī vienošanos. Tie ir protesta balsotāji. Šajā grupā ietilpst arī cilvēki, kurus pilnībā neinteresē politika,” skaidro pētnieks.
“Societas Civilis” veiktās sabiedriskās domas aptaujas parāda, ka starp tiem, kuri gatavojas piedalīties referendumā, pārliecinošs vairākums balsos “par”. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai aktivitāte būs pietiekami liela, lai tautas nobalsošana varētu tikt uzskatīta par notikušu. Tam ir nepieciešams, lai uz iecirkņiem atnāktu vismaz puse vēlētāju.
Tomēr Popovičs atzīmē, kas šis jebkurā gadījumā ir tikai konsultatīvais referendums: “Parlaments var rīkoties pat tad, ja referendumā nepiedalīsies nepieciešamais vēlētāju skaits. Ja pietiekami daudz cilvēku atbalstīs šo vienošanos, tad politiķi var pateikt, ka daudzi vēlētāji dzīvo ārzemēs, kas apgrūtina to dalību. Tādēļ referendumu tik un tā var uzskatīt par notikušu un virzīties uz priekšu.”
Skopjē Latvijas Radio satiek arī vienu no skaļākajiem vienošanās kritiķiem.
“Problēma ir tajā, ka šī vienošanās maina mūsu nosaukumu. Par pārējo pat nav vērts runāt. Tā gluži vienkārši nav vienošanās, kas ir tapusi Eiropas vērtību garā.”
Židass Daskalovskis uzstāj, ka Maķedonijai ir jāmēģina no jauna panākt tās nosaukuma atzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā vai arī jāvēršas starptautiskajā tiesā, lai pierādītu, ka Atēnām savulaik nebija tiesību bloķēt Maķedonijas pievienošanos šai organizācijai ar sevis izvēlēto vārdu. Grieķijas iebildumu dēļ valsts oficiālais nosaukums ir Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija.
“Nav būtiski, vai mēs izmantosim politisko vai tiesisko ceļu, bet, tiklīdz mēs atgūsim savu nosaukumu, visas pārējās valstis pasaulē sāks to izmantot divpusējās attiecībās. Un tad spiediens būs uz Grieķiju. Tad mēs varēsim risināt jau pilnīgi citas sarunas,” saka Daskalovskis.
Kā liecina aptaujas, vairākums vienošanās pretinieku gatavojas boikotēt svētdienas referendumu. Tomēr ir arī tādi, kas aicina balsot “pret”. Viņu vidū ir arī Petars Bogojeskis. Viņš ir ģenerālsekretāra vietnieks lielākajā opozīcijas partijā, kas pazīstama zem saīsinājuma VMRO-DPMNE.
“Vienošanās ar Grieķiju nav labs risinājums patiesai problēmai, kas pastāv starp Grieķiju un Maķedoniju. Tas atstāj vietu daudzām nākotnes spekulācijām no Grieķijas puses. Grieķijai ir jāpieņem, ka mēs pastāvam kā valsts. Mēs esam moderna Maķedonijas valsts un nācija. Tikai tā mēs visi varam būt par daļu no Eiropas,” uzsver Bogojeskis.
Viņš uzstāj, ka sarunas ar Grieķiju ir jāturpina ANO ietvaros, lai panāktu veiksmīgāku vienošanos.
Krievijas vadītā dezinformācijas kampaņa
Referendums ir zīmīgs arī ar to, ka tajā ir vērojama vēl nepieredzēta dezinformācijas kampaņa. Sociālajos tīklos tiek izplatīti dažādi nepatiesi apgalvojumi, piemēram, par to, ka maķedonieši vairs nevarēs sevi dēvēt šādā vārdā, jaucot tautības un pilsonības jēdzienu. Tiek apgalvots, ka valodas nosaukums būšot jāmaina.
ASV aizsardzības ministrs Matiss skaidri paziņoja, ka, pēc Amerikas domām, aiz šīs kampaņas stāv Maskava, kas vēlas saglabāt savu ietekmi Balkānos.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā ierasts, šādus pārmetumus noraidīja.
“Mēs nesakām neko tādu, ko varētu iztulkot kā aģitāciju par vienu vai otru iznākumu. Tajā pašā laikā paskatieties uz to, cik daudz Rietumu pārstāvju apmeklēja Maķedoniju aizvadītā mēneša laikā. Tie ir gan vairāku vadošo valstu vadītāji, gan ASV vadības pārstāvji. Un katrs no viņiem publiskās uzstāšanās laikā Skopjē nav kautrējies aģitēt balsot par šo vienošanos. Ja tā nav tieša iejaukšanās iekšējās lietās, tad es pat nezinu, ko tad vispār var nosaukt par iejaukšanos,” pauda Lavrovs.
Tomēr Krievija ir atklāti kritizējusi vienošanos starp Skopji un Atēnām, saucot to par ieganstu, lai pēc iespējas ātrāk pievienotu Maķedoniju NATO. Un Maskava uzskata, ka Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās apdraud Krievijas drošību.
Savukārt Atēnas šovasar ir izraidījušas vairākus Krievijas diplomātus, kuri esot mēģinājuši uzpirkt Grieķijas parlamenta deputātus, lai viņi balsotu “pret”. Grieķijas parlamentam arī būs jāapstiprina vienošanās ar Maķedoniju. Un arī šajā valstī tā tiek uztverta ar visai dalītām jūtām. Daudziem grieķiem šķiet, ka kaimiņi vēlas piesavināties viņu seno kultūru. Tādēļ ne viens vien grieķis iebilst arī pret Ziemeļmaķedonijas nosaukumu.
Līdz ar to ne tikai 30. septembra referendums, bet arī tam sekojošie tuvāko mēnešu notikumi izšķirs, vai kopš Dienvidslāvijas sabrukuma ilgušais konflikts starp Skopji un Atēnām tiks atrisināts vai atkal iesaldēts un kādā ietekmes zonā turpmāk atradīsies Maķedonija.
