Valsts nosaukuma maiņa pieliks punktu 27 gadus ilgušajam strīdam ar Grieķiju, kur ir Maķedonijas reģions. Grieķijas parlamentam vēl jāapstiprina vienošanās, ko Zaevs un Grieķijas premjers Aleksis Ciprs panāca pērn jūnijā. Tas ļaus atcelt Atēnu veto Maķedonijas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā.
Protestētāji ārpus Maķedonijas parlamenta ēkas balsojumu nosodīja kā nodevības aktu. Balsojumā valsts nosaukuma maiņu atbalstīja 81 no parlamenta 120 deputātiem.
Savukārt Maķedonijas valdība paziņoja, ka parlamenta balsojums ļauj atšķirt jaunu vēsturisku lappusi, kas paver ceļu uz diviem nozīmīgākajiem mērķiem - dalību NATO un Eiropas Savienībā.
Atzinīgi balsojuma rezultātus novērtēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka alianse pilnīgi atbalsta Maķedonijas un Grieķijas vienošanos, kas ir svarīga reģiona stabilitātei un uzplaukumam. Savukārt Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisārs Johanness Hāns uzsvēra, ka "vēsturiskais lēmums" rada pozitīvu dinamiku izlīgumam visā Rietumbalkānu reģionā.
Septembrī konsultatīvā referendumā vairāk nekā 90% piedalījušos maķedoniešu atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, tomēr balsojums tika atzīts par nenotikušu zemās vēlētāju aktivitātes dēļ. Pie vēlēšanu urnām devās tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.
Maķedonija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir apmēram divreiz zemāks nekā Latvijā.
