Minskā uz pasākumu, kas tiek salīdzināts ar padomju laika kompartijas kongresiem, ieradušies 2700 delegātu no visas valsts, kas spriež par Baltkrievijas attīstības plānu nākamajiem pieciem gadiem.
Savā uzrunā Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijā jau sešus mēnešus notiekošie protesti esot uzbrukums no ārpuses, ko vismaz pagaidām esot izdevies atvairīt. Baltkrievijas vadonis informēja, ka šogad tapšot jauns valsts konstitūcijas projekts, par ko varēšot balsot referendumā 2022. gada sākumā.
Lukašenko valda Baltkrievijā jau kopš 1994. gada.
“Mani galvenie nosacījumi aiziešanai no varas – valstī ir miers, kārtība, nekādi protesti, nekādi mēģinājumi gāzt varu, viedokļa izteikšana tikai likuma ietvaros. Otrais nosacījums – ja notiks tā, ka pie varas nokļūs “ne tie” un viņiem būs atšķirīgi uzskati, tad otrajam punktam mēs pierakstīsim, ka neviens mats no jums – pašreizējā prezidenta sabiedrotajiem – nedrīkst nokrist,” paziņoja Lukašenko.
Šajā sakarā viņš rosināja Baltkrievijas Tautas sapulcei piešķirt konstitucionālās pilnvaras, lai tās pārstāvju rokās paliktu iespējas pieņemt valstij nozīmīgus lēmumus. Lukašenko skaidroja, ka, par spīti nemitīgajiem centieniem, Rietumu valstīm neesot izdevies uzveikt Baltkrieviju, kaut arī, pēc viņa teiktā, cīņā iesaistīti ļoti lieli spēki.
“Es neļaušu salauzt savu valsti, un šodien man ir negaidīti daudz atbalstītāju, arī starp tiem, kas domāja savādāk. Un tie nav tikai ļaudis uzplečos. Lai gan viņi ir malači; visiem parādīja, ka ne velti maizi ēd,” teica Baltkrievijas vadonis, kuram pakļautās spēka struktūras nežēlīgi izrēķinājušās ar protesta akciju dalībniekiem.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
