Viņa uzsvēra, ka šādu konfliktu risināšanu nekad nav viegli panākt, tāpēc Minskas vienošanos jāuztver kā viens no soļiem, taču nav pamata apšaubīt Ukrainas politiķu patieso vēlmi panākt mieru. Ozoliņa norādīja, ka no miera panākšanas atkarīga Ukrainas valsts nākotne un pašu politiķu karjeras un nākotne.
Profesore arī atgādināja, ka mēs ilgstoši dzīvojām stabilā starptautiskajā situācijā, bija viegli prognozēt valstu rīcību, taču pēdējie notikumi Ukrainā pierādīja, ka situācija mainās, tāpēc arī izskan politiķu aicinājumi domāt plašāk un dziļāk, lai jauni izaicinājumi, kā, piemēram, hibrīdkarš Ukrainā, nebūtu pārsteigums.
Ozoliņa arī norādīja, ka drošības speciālisti izvērtē scenāriju par uzbrukumu Baltijai, taču tas ir tikai hipotētisks, jo starptautiskajai sabiedrībai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai to nepieļautu.
Jau vēstīts, ka gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi 12.februārī panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
