Uz veiksmi vēlēšanās cer populistiskais spēks ar nosaukumu „Neatkarīgie” (Die Unabhängigen). Tā nodoms ir vājināt kopš Otrā pasaules kara pie varas bijušās tradicionālās partijas. Taču Lihtenšteinas situācija no citām Eiropas valstīm būtiski atšķiras ar to, ka te joprojām salīdzinoši liela vara ir monarhijai.
Kamēr kaimiņos Eiropas Savienību plosa pārmaiņu vēji un dažādas pastāvēšanas grūtības, gleznainā Alpu ieskautā pundurvalsts Lihtenšteina gatavojas vēlēšanām. Neesot bloka sastāvā, bet baudot īpašo ekonomisko saikņu statusu, arī šī miniatūrā zeme nav bijusi pasargāta no būtiskām politiskajām kaislībām.
Kopš Otrā pasaules kara vēlēšanās uzvaru allaž guvušas divas konservatīvas un ekonomiski liberālas partijas – “Progresīvā pilsoņu partija” un “Tēvzemes savienība”, kas allaž atbalstījušas Lihtenšteinas monarhiju un līdz ar to sildījušās tās saulītē. Starptautiskas organizācijas ik pa laikam ir pārmetušas Lihtenšteinai pārāk lielo monarhijas varu, ar kuru roku rokā iet arī politiķi. Lihtenšteinas prinča Hansa Ādama II dzimtas bagātību lēš sešos miljardos eiro.
Ik pa laikam politiski mierīgos ūdeņus ir centies sašūpot kāds cits politiskais spēks – ekoloģisti vai sociāldemokrāti, galu galā tomēr negūstot būtisku atbalstu vēlēšanās. Taču tagad arvien skaļāk sevi piesaka populistiski spēki, kuri jau pirms četriem gadiem izpelnījās 15 procentu lielu sabiedrības atbalstu.
