Pirmajā streika dienā 22. februārī aptuveni 11 tūkstoši pedagogu visā Lietuvā pārtrauca mācību procesu. Arī Violetas Veikosienes skolā streikoja visu pirmo nedēļu. “Pirmkārt, mēs, protams, bijām skolā, bet mēs nebijām klasēs. Viss mūsu kolektīvs, kas streikoja, sēdēja skolotāju istabā. Un uz katras klases durvīm bija zīmīte, ka skolotājs streiko,” stāsta krievu valodas skolotāja Violeta Veikosiene.
Izglītības darbiniekiem ir vairākas prasības, un algu palielinājums ir tikai viena no tām. Lietuvā tāpat kā Latvijā darbojas princips „nauda seko skolēnam”, un tas saucas „skolēna grozs”. No septembra tas būs 1045 eiro liels.
Ar cerību pedagogi skatās uz eksperimentu – “nauda seko klasei”, nevis skolēnam. Īpaši izdevīgs šis jauninājums varētu būt mazās lauku skolās Kaut arī oficiāli vidējā skolotāju alga pirms nodokļu nomaksas ir gandrīz 825 eiro, tomēr no kolēģu stāstītā zināms, ka algas reģionos ir 300-400 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Taču programmētājs Sigits Daugs saka – nauda nav noteicošais faktors. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā tā ir viena no pieprasītākajām profesijām, kurā var pelnīt daudz vairāk. Taču Daugs nolēma palikt skolā kā informātikas skolotājs: “Man patīk skatīties, ka bērni iemācās darīt to, ko pasniedzu. Un tad, kad viņi atnāk pēc gada, diviem, trim un saka - paldies par to, ka jūs iemācījāt, kā var programmēt, un strādā bankās, labos uzņēmumos... Tā arī ir mana labāka alga.”
Tikmēr Lietuvas premjers medijiem izteicās par skolotāju protestētāju sasaisti ar tiem, kas ir ieinteresēti vājināt Lietuvu. Viņš norādīja uz Krieviju, pamatojoties uz specdienestu informāciju. „Tad, kad mēs kārtējo reizi satikāmies ar premjeru, mēs uzreiz pieprasījām – vai nu pierādiet to, vai atvainojaties. Un tad premjers atvainojās,” stāsta skolotāju arodbiedrības viceprezidente Aldona Kinduriene.
Ar katru gadu bērnu Lietuvas skolās kļūst arvien mazāk un skolas ver ciet. Viens no iemesliem – aktīva emigrācija. Arī Aldonas Kindurienes dēls jau vairākus gadus dzīvo Lielbritānijā un pie sevis sauc arī māti.
