LTV: Vai jūs pati personiski komfortabli uztverat domu par ļaudīm no pilnīgi citādām kultūrām, kas ierastos Lietuvā un apmestos tur uz dzīvi?
Loreta Graužiniene: Lietuva ir dažādu kultūru un reliģiju valsts. Man jāsaka, ka mēs patiesi ļoti labi sadzīvojam. Mums gan jāzina jaunpienākošo emigrantu nodomi. Un tas, protams, ir avots bažām. Mums jāsper soļi, lai nodrošinātu, ka tikai tie, kuriem nepieciešams politiskais patvērums, to patiesi saņemtu. Taču mums būtu jāzina - un man bažas, vai mēs to vienmēr zinām - personiskie motīvi. Tie var būt par pamatu bažām.
Liekas, formāli šobrīd Lietuvai pienāktos uzņemt pat mazāk emigrantu nekā Latvijai. Savukārt prezidente Daļa Grībauskaites kundze izteikusies, ka Lietuva varētu uzņemt maksimums 250 iebraucējus. Bet absolūta degoša nepieciešamība — vismaz starp sīriešiem, kas gaida atļauju iebraukt Eiropā — ir nesalīdzināmi lielāka. 250 emigranti ir tik, cik gatava uzņemt Latvija. Vai šis skaitlis nav par mazu valstij, kas galu galā ir lielāka par Latviju?
Pēdējā Ministru kabineta sanāksmē Lietuva pati apņēmusies uzņemt 320 bēgļus divu gadu laikā. Tas ir salīdzinoši liels skaits tādai valstij kā Lietuva. Nedrīkst aizmirst, ka mums ir jābūt drošiem par to, ka mūsu rīcībā ir nepieciešamā infrastruktūra un nepieciešamās programmas. Ir jānodrošina viņiem vajadzīgais socializācijas līmenis. Tāpat jāgādā, lai tiek ņemti vērā etnokultūras aspekti, un, protams, viņiem jāspēj pielāgoties kultūrai un izglītības sistēmām, kas tipiskas mūsu valstīs. Esmu pārliecināta, ka 320 cilvēki divu gadu laikā ir tieši šis korektais skaits.
Tomēr līdz ar to pastāv jautājums par kultūru, un es dzirdu bažas par iebraucējiem. Taču, ja reiz mēs esam nodomājuši glābt cilvēkus no kara un briesmīgiem apstākļiem, kādi valda viņu valstīs, un ja mēs esam patiesi savos nodomos, - vai mēs varam viņiem diktēt šādus nosacījumus: kļūt lietuviskākiem vai latviskākiem par mums pašiem, lai mēs tādējādi justos labi un droši. Galu galā mums jāatzīst, ka viņi ir citādāki, un varbūt viņiem ir visas tiesības tādiem arī palikt?
Katram pilsonim ir neatņemamas tiesības dzīvot valstī un baudīt visas tiesības. Mums jānodrošinās, ka ikviens respektē mūsu valsts kultūru, un ļaudis, kas pie mums ierodas, ir jāintegrē mūsu kultūrā un izglītības sistēmā. Un ikvienam būs vienlīdzīgas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Neviens likums Eiropas Savienībā netiks mainīts, lai kalpotu tieši iebraucējiem.
Kā es to saprotu, šobrīd mums ir laiks palīdzēt mūsu dienvidu Eiropas valstīm un mēs to esam gatavi darīt. No otras puses, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka pastāv iespēja emigrantu ienākšanai, piemēram, no Ukrainas. Tādēļ mums jāraugās plašāk. Tagad mēs runājam par dienvidu valstīm, bet tikpat labi var izveidoties tāda ģeopolitiska situācija saistībā ar Ukrainu, kurā Baltijas valstīm būs jāsniedz palīdzība mūsu austrumu kaimiņiem.
Runājot par vietējo kultūru respektēšanu, es spēju iedomāties, ka ir gana daudz ļaužu, kas uzskatītu, ka ievērojamā krievu minoritāte Baltijas valstīs nav paveikusi pārāk daudz šajā ziņā. Taču, lai paliek šis temats. Jūs pieminējāt konfliktu Ukrainā. Lietuva iepriekš skaļi kritizēja Krievijas agresiju Ukrainā. Bet pēdējā laikā tas nav dzirdams. Vai kaut kas būtu mainījies?
Nekas nav mainījies. Lietuva turpina uzturēt stingru pozīciju. Tāpat Lietuva jau no paša sākuma to nosauca par karu, un tas patiešām ir karš, kas tur notiek. Lietuva ļoti stingri pastāv uz Ukrainas teritoriālo vienotību. Un Lietuva atbalsta sankcijas [pret Krieviju]. Varbūt arī [jārunā] par stingrākām sankcijām un par sankciju turpināšanu.
Ir jāsaprot, ka Ukraina cīnās par savu neatkarību, par savu nākotni un par mūsu nākotni, un Eiropas Savienības nākotni. Ja Eiropas ģimenē būs kaut kāda minstināšanās, šaubas vai atkāpšanās no stingrās pozīcijas, tad mēs pieredzēsim milzu spiedienu no Krievijas. Mums jāturas kopā, Eiropas Savienībai jārunā vienā balsī; un mēs nekad nedrīkstam pamest Ukrainu vienu.
Cik noprotu, jūs nākat no Rokišķiem. Tā ir labi zināma savas ievērojamās piena rūpniecības dēļ. Pieņemu, ka Lietuva visai nopietni cietusi no Krievijas sankcijām. Tad nu jautājums – ja mēs ieturam tiešām stingru pozīciju pret Krieviju un turpinām tādā garā, cik ilgi mēs varam sadzīvot ar šādām sankcijām. Vai domājat, ka, reālistiski raugoties, mēs patiešām varam bezgalīgi turpināt aizliegt viņu preces un viņi – mūsējās?
Lietuva nav izjutusi patiesi lielu Krievijas sankciju ietekmi. Un nudien Lietuvas ekonomikas indikatori saglabājušies stabilā līmenī. Mūsu uzņēmumiem tagad ir jauni tirgi; viņi ir pārskatījuši savas stratēģijas un patiesi pārorientējušies jaunajiem apstākļiem. Ļoti daudz šajā ziņā ir paveikusi mūsu valdība, kas atbalstījusi mūsu uzņēmumus jaunu un dažādu tirgu meklēšanā. Cik man zināms, to pašu dara arī Latvija. Un kopējais iespaids ir tāds, ka bizness apzinās - peļņa īstermiņā nav tā vērta, bet daudz labāk ir koncentrēties drošai uzņēmējdarbības videi un peļņai ilgtermiņā. Tādēļ, kā saprotu, šobrīd svarīgi atrasties tajā drošajā vidē, ko mēs piedāvājam, un gādāt par valsts drošību. Tas, ko es saku, ka nozīme ir vērtībām un tās ir pierādījušās daudz svarīgākas. Tādēļ esmu ļoti priecīga un lepna par mūsu uzņēmējiem.
