Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Radošās savienības 30 gadus pēc leģendārā plēnuma: ietekmīgas vai nesaprastas?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pabalstu minimālā līmeņa celšana atkarīga no vienošanās ar pašvaldībām

Latvija ceļā uz bāriņtiesu reformu: Lietuvas piemērs

Lietuvas bāriņtiesu sistēma, iespējams, finansiāli izdevīgāka nekā Latvijā

Lemjot par bāriņtiesu reformu Latvijā, varētu ņemt piemēru no Lietuvas. Kaimiņvalstī bērna aizgādības jautājumus risina tiesneši. Kā tas darbojas praksē, uz Lietuvu devās skaidrot Latvijas Radio.

ĪSUMĀ:

„Sistēmas bērnu” sērijas laikā vēstīts par bāriņtiesu darba apšaubāmo kvalitāti, grūtībām reģionos piesaistīt profesionālus darbiniekus un bāriņtiesu ciešo saikni ar to darba devējiem - pašvaldībām. Pirms gada labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) pirmo reizi rosināja bāriņtiesas pievienot valsts tiesu mehānismam. Aizvadītajā gadā par to daudzkārt diskutēts, taču pagaidām bez panākumiem. Tiesu vara īpaši nealkstot uzņemties šos pienākumus, un pašvaldības bāriņtiesas tik vienkārši atdot arī negrasās. Ideja apturēta, gaidot nākamās Saeimas vēlēšanas rudenī.

Lietuvas reforma

Pašlaik Lietuvā ir 60 pašvaldības un 60 Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas
Plānots veidot 12 reģionālās nodaļas un uzdevumus centralizēt.

Lietuvā Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas pašvaldībās strādā ar ģimenēm un dodas pārstāvēt bērnu intereses tiesā. Lēmumus, saistītus ar bērna aizbildnību un vecāku tiesībām, Lietuvā galvenokārt pieņem tiesa, nevis pašvaldības darbinieki. Kaimiņos pavisam nesen notikusi tiesu sistēmas reforma, samazināts administratīvais aparāts.

Tuvākā pašvaldība, kas piekrīt sarunām ar Latvijas Radio, ir Šauļi.

Šauļos trūkst darba roku

Šauļu pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības nodaļa ir daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā, nevis pašvaldības centrālajā ēkā. Speciālistu uzraudzīts, kāds vīrietis ārpusē pavada laiku ar zīdaini. Pēc iedzīvotāju skaita Šauļi ir ceturtā lielākā pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Ieskaitot vadību, nodaļā, kas atbild par bērniem, strādā vien desmit darbinieki. 

Šauļu pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības nodaļa

Pašvaldības darbiniece Jekaterina Stepanovičiene saka, ka gribētos, lai darbinieku būtu vairāk, jo nelabvēlīgo ģimeņu kļūst vairāk.

Nodrošināt atbilstošu darba kvalitāti ar tik nelielu darbinieku skaitu ne vienmēr izdodas.

Šauļu nodaļas redzeslokā katru gadu nonākot ap 100 jaunām ģimenēm. Pēc nesen medijos izplatītas kampaņas, kas aicina ziņot par vardarbību ģimenē, vajag vēl vairāk darba roku. Pērn no ģimenēm izņēmuši 110 bērnus, bet prasība par aizgādības tiesību anulēšanu celta katrā ceturtajā gadījumā.

Stepanovičiene stāsta, ja gada laikā vecāki nenovērš problēmas un nemaina savu dzīvesveidu, tad pašvaldība vēršas tiesā, lai pilnībā pārtrauktu vecāku tiesības. Līdzīga kārtība ir arī Latvijā. Tomēr būtiska atšķirība ir tāda, ka pie mums bāriņtiesas pašas lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu, izdodot administratīvu aktu, ko tiesā var vienīgi apstrīdēt. Lietuvā pašvaldību nodaļu pilnvaras ir krietni šaurākas.

Stepanovičiene piebilst, ka vecākiem vienmēr ir tiesības pašvaldības lēmumus pārsūdzēt tiesā. Tad tiesa lemj, vai lēmums bijis pareizs, vai pieļauta kāda kļūda.

Jekaterina Stepanovičiene

Tiesā bērnu lietas emocionāli smagas

Šauļu rajona tiesa ir trešā lielākā pirmās instances tiesa Lietuvā, kas pēc reformas atbild par vairākiem simtiem darbinieku un 14 tiesnešiem Šauļos, kas strādā tieši ar bērnu tiesībām. 

Šauļu rajona tiesa

Tiesnese un Šauļu rajona tiesas jaunā priekšsēdētāja Rasa Milvidaite par Latvijas sistēmu esot lasījusi internetā un uzskata, ka Lietuvā ir bērnu interesēm labvēlīgāka kārtība. Par reformas kavēšanos Latvijā, politiķiem gaidot, ko lems nākamā Saeima, Lietuvas tiesnese saka, ka emocionāli bērnu lietas esot vienas no smagākajām. Tās arī noslogo tiesnešu grafiku, turklāt tās nebūt nav vieglas, tāpēc nav pārsteidzoši, ka tiesu sistēma arī Latvijā šādas pārmaiņas varētu vērtēt piesardzīgi. Tiesas procesi, kuros iesaistīti bērni, arī Latvijā ir prioritāri, tomēr tie mēdz ievilkties, un gaidot bērns zaudē saikni ar bioloģisko ģimeni, tāpat sarūk viņa iespējas nokļūt citā ģimenē. Šādus riskus Milvidaite gan noliedz, norādot, ka lēmumu pieņemšana tiesas zālē procesus nekavē, šādas lietas skata rakstveidā, ātri atrisina.

Jautāta, vai gadās tā, ka tiesas viedoklis nesakrīt ar pašvaldības lēmumu, Milvidaite atbild, ka tādi momenti ir bijuši, kad darbinieki savos lēmumos bijuši subjektīvi vai pieļāvuši kļūdas. Tomēr lielākoties savus lēmumus un darbības viņi veic pareizi.

Gadās arī tā, ka pirmās instances tiesas lēmumus pārsūdz, bet reti. Visbiežāk šīs tiesības izmanto bērnu vecāki, retāk - pašvaldības speciālisti.

Rasa Milvidaite

Nevalstiskās organizācijās "Glābiet bērnus Lietuvā" direktore Rasa Dicpetriene pārzina sistēmas arī citviet Eiropā un Lietuvas praksi vērtē kā kopumā labu. Sūdzības par neadekvātiem tiesas vai pašvaldību lēmumiem "Glābiet bērnus" tikpat kā nesaņemot.

Vienlaikus ar nožēlu viņa norāda, ka 27 organizācijas darbības gadu laikā nav izdevies mainīt sabiedrības domāšanu. Aizvien 50% lietuviešu ģimeņu vecāki audzināšanā pielieto fizisko spēku, lai sodītu. Tas savukārt liek izšķirties par bērna izņemšanu no ģimenes, un bērnunamos Lietuvā patlaban mīt vairāk nekā 3000 nepilngadīgo.

Lietuvas sistēma, iespējams, finansiāli izdevīgāka

Lietuvas Sociālās drošības un darba lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas pakalpojumu nodaļas direktors Jans Maciejevskis uzsver, ka tiesu instances un pašvaldības darbinieku lēmumus nevar salīdzināt. Tiesa ir pavisam cits līmenis, cita kompetence.

Viņš gan neatminas, ka Latvija būtu sākusi kādas oficiālas sarunas par pieredzes pārņemšanu: "Tā kā nopietna sadarbība šajos jautājumos ar Latviju pagaidām nav bijusi. Ar Latvijas ministriju esam pārrunājuši vien konkrētas situācijas, kas saistītas ar bērnu aprūpi un aizbildnību."

Raugoties no valsts budžeta puses, Maciejevskis uzskata, ka Lietuvas sistēma finansiāli ir krietni vien izdevīgāka.

"Nav tik daudz šo lietu, lai veidotu atsevišķas bāriņtiesas. Bija doma veidot tiesās īpašas bērnu tiesību nodaļas, kas skatītu tikai un vienīgi šos jautājumus. Lielajās tiesās mums jau šobrīd tiesneši ir specializējušies konkrēti šajos jautājumos.

Man grūti komentēt, kāpēc esam izvēlējušies tieši šādu modeli, bet viens no iemesliem ir cilvēkresursu un arī valsts naudas saprātīga izlietošana.

Tāpēc man nešķiet racionāli veidot atsevišķas bāriņtiesas," stāsta Maciejevskis.

Jans Maciejevskis

Lietuvas pašvaldību Bērnu tiesību nodaļu darbinieki gan tāpēc ir ļoti noslogoti. Ikdienā viens darbinieks strādā ar vairākiem desmitiem lietu, tāpēc uzdevumus bieži vien izpilda tikai formāli. Ir grūtības piesaistīt profesionāļus, jo algas nevilina. Šauļos gan atbildīgās nodaļas juristi un sociālie darbinieki mēnesī nopelna vidēji 835 eiro "uz rokas", bet, strādājot ārpus darba laika, var nopelnīt vēl gandrīz 200 eiro. Latvijā bāriņtiesu locekļiem alga ir mazāka - no 500 līdz 700 eiro uz rokas.

Lietuvas sistēma paredz dubultu kontroli pār lēmumiem, kas skar bērnu likteņus un, iespējams, izmaksā lētāk. Radio intervētie speciālisti gan iezīmē problēmas, kādas Lietuvā pastāv gadiem ilgi, un par tādām pašām problēmām vēstīts vairākos Latvijas "sistēmas bērnu" pētnieciskajos raidījumos. Pastāvošo sistēmu asi kritizē Bērnu tiesībsarga institūtā.

Lietuvas sistēmas trūkums - katrs lemj, kā grib

Tiesībsardzes galvenā padomniece Eivele Žemaitiete saka, ka sistēma ir decentralizēta: 

"Un tā ir ļoti atkarīga no pašvaldības, vietējās varas un vietējo politiķu izpratnes par to, kas ir bērnu tiesības,

kas ir efektīva bērnu tiesību aizsardzība. Katrā no mūsu 60 pašvaldībām praktiski katrā jautājumā ir izveidojusies stipri atšķirīga prakse," stāsta Žemaitiete.

Valdība pašvaldībām izstrādājusi vadlīnijas, bet tām ir vien ieteikuma raksturs. Tāpēc tās bieži neņemot vērā.

Žemaitiete tāpat atklāj, ka katru gadu saņemot 500 līdz 600 vecāku sūdzību par nepamatotiem pašvaldības darbinieku lēmumiem izņemt bērnus, nepietiekamu argumentāciju un palīdzības liegšanu. Līdz pat 70% gadījumu problēmas izdodas konstatēt. Pašvaldību darbinieki esot nepietiekami profesionāli, noguruši un noslogoti.

Prevencija nestrādā. Uzzinot par Latvijas gadījumu ar Augstāko tiesu un Rīgas bāriņtiesas lēmumu, kuru pieņemot, bāriņtiesas darbinieks vadījies pēc tā, ka darba laiks ir beidzies, Žemaitiete atbild ar vairākiem līdzīgiem incidentiem Lietuvā. Piemēram, kāds bērns no ģimenes nesen izņemts, neskaidrojot ģimenes viedokli, iepriekš vecākus neinformējot un pat nesakot, kur bērnu meklēt.

"Citas problēmas ir saistītas ar sistēmas efektivitāti.

Iemesls ir nepietiekamā savstarpējā sadarbība arī pašvaldības iekšienē.

Bez Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas pašvaldībā strādā arī sociālais dienests, tāpat ir policija, skolas un tā tālāk. Arī pašvaldības savā starpā nesadarbojas," skaidro Žemaitiete.

Bērnu ombuds Lietuvā pašvaldību darbiniekus pie atbildības saukt nedrīkst. Par pārkāpumiem informē pašvaldības vadību. 99% gadījumu tas beidzas bez rezultāta. Ar formālu aizrādījumu, saka Žemaitiete.

Un viņa droši varot teikt, ka vietējai varai bērnu tiesības neinteresē.

Lietuvas bērnu tiesībsarga birojs

Reformas Lietuvā turpinās

Tieši pēc mēneša Lietuvas sistēma saskarsies ar nākamajām reformām.

Sociālās drošības un darba lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktors Jans Maciejevskis stāsta, ka reformu var dalīt divās daļās.

Viens no virzieniem ir uzlabot darbu ar ģimenēm, nodrošināt pakalpojumus, sniegt kvalitatīvu palīdzību, bet otrs virziens saistīts ar bērnu tiesību pārstāvēšanu tiesās.

"Mums šobrīd ir 60 bērnu tiesību aizsardzības nodaļas, kas ir tikpat daudz, cik ir pašvaldību.

20 gadu laikā tajās ir izveidojusies atšķirīga prakse. Lai šo praksi vienādotu, izveidotu vienotus bērnu tiesību aizsardzības standartus, šīs funkcijas lielā mērā pildīs valdības veidoti reģionālie centri, un daļa darbinieku vairs nebūs pakļauti vietējai varai, bet gan centrālajam dienestam," stāsta Maciejevskis.

Pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības nodaļu vadītāju asociācijā neslēpj, ka sistēma, līdzīgi kā Latvijā, pretojas pārmaiņām. Esot daudz neskaidrību, bažas, ka būs vēl grūtāk. Asociācijas biedre no Kauņas Egle Andriuškiene saka, ka pašvaldībām nav skaidrs, kā turpmāk strādāt.

Viņa uzskata, ka darba pēc reformas būs vēl vairāk, ņemot vērā, ka institūcijām būs jāsadarbojas. Lai gan būs vienots standarts visām pašvaldībām, Andriuškiene domā, ka tik kardinālas pārmaiņas, reģionālās pārstāvniecības, kuras pārrauga no Viļņas, sistēmu sagraus.

Egle Andriuškiene

Arī Latvija pamazām iet bāriņtiesu apvienošanas ceļu. To nevarētu nosaukt par centralizāciju, tomēr februārī Limbažos četras bāriņtiesas pārtapa vienā. Laukos bāriņtiesām ir maz darba, maza pieredze un līdz ar to sliktāka darba kvalitāte.

Un tomēr Lietuva izvēlējusies spert lielākus soļus, raksta vienotu darbības standartu, nevis ieteikumus. Arī Lietuvā, kā stāsta tiesībsarga galvenā padomniece Žemaitiete, pašvaldībām šīs pārmaiņas nepatīk.

"Ja tagad pašvaldībās katrai nodaļai ir sava vadība, kas līdz šim vienmēr teikusi pēdējo vārdu, tad šobrīd viņu vārds nebūt nebūs izšķirošs," stāsta Žemaitiete.

Lietuvas sistēmā jau patlaban pašvaldības darbinieku lēmumi automātiski nonāk tiesā. No jūlija kontrole būs vēl lielāka. Lai bērnu no ģimenes drīkstētu izņemt, turpmāk būs nepieciešama tiesas atļauja.

Tiesnese Rasa Milvidaite no Šauļiem atklāj, ka tiesām tas būs papildu darbs, iepazīties ar lietas apstākļiem, tomēr kopumā tam jūtoties gatavi. Lai bērnu izņemtu, trīs dienu laikā nepieciešamības gadījumā būs jālūdz tiesneša atļauja. Ja apdraudēta dzīvība, pašvaldība drīkstēs bērnu izņemt ar vienpersonisku lēmumu, trīs dienu laikā to lūdzot atbalstīt tiesai.

"To vairs nelems viens vai divi pašvaldības darbinieki, bet gan tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem un pašvaldības viedokli.

Tad mēs redzēsim reālo situāciju, pareizi vai nepareizi. Šobrīd paiet zināms laiks, līdz lieta nonāk tiesā un mēs uzzinām par katru konkrēto bērnu," stāsta tiesnese.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā bērnu tiesību jautājumi pamatā tiek risināti tiesas zālēs. Vai Latvija varētu pārņemt kaimiņvalsts pieredzi? To varētu lemt nākamais Saeimas sasaukums. Lietuvieši gan aizvien saskaras ar līdzīgām grūtībām kā Latvijā, tomēr viņiem ir skaidrs, kā to risināt. Nopietni tiek domāts arī par bērnu tiesībsarga autoritātes stiprināšanu. Patlaban ombuds, pēc nepieciešamības, tiesnešiem sniedz savus ieteikumus. Nesen grozīts likums un turpmāk tiesnešiem 30 dienu laikā būs obligāti jāatbild ombudam, kāpēc viņa viedoklim piekrīt vai nepiekrīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti