Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Speciālizlaidums

Pasaules panorāma

Žurnālistu bīstamais darbs Baltkrievijā

Lietuvā īpašs atbalsts baltkrievu tautai

Lietuvā īpašs atbalsts baltkrievu tautai. Kāpēc tā?

Visaktīvāk atbalstu miermīlīgajām demonstrācijām Baltkrievijā paudusi Lietuva. Tajā patvērumu raduši opozicionāri, un Viļņā darbojas arī baltkrievu "universitāte trimdā". Kāpēc Lietuva ir tik aktīva, ko par notiekošo dzimtenē domā tur dzīvojošie baltkrievi? 

Opozīcijas kandidāte Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Svetlana Tihanovska. Divi baltkrievu dīdžeji un skaņu inženieri Vladislavs Sokolovskis un Kirils Galanovs, kas pāris dienas pirms vēlēšanām valdības rīkotā pasākumā atskaņoja Viktora Coja dziesmu "Pārmaiņas!" Viņi un vēl daudzi patvērumu no Baltkrievijas varas iestāžu represijām raduši kaimiņvalstī Lietuvā.

Patvērumu Lietuvā gūst ne tikai baltkrievu opozicionāri. Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte ir baltkrievu universitāte, dibināta Minskā 90. gadu sākumā. Taču 2004. gadā Lukašenko režīms to slēdza. Savas jaunās mājas universitāte rada Viļņā, kļūstot par "universitāti trimdā".

Eiropas Humanitāro zinātņu universitāte atzīta par otru labāko privāto augstskolu Lietuvā, kurā var apgūt programmas humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Minskā varasiestādes to slēdza formālu iemeslu dēļ, bet universitātes prezidents Anatolijs Mihailovs ir pārliecināts, ka tas bija politisks lēmums, jo universitāte bija pārāk neatkarīga un rietumnieciska. Aleksandrs Lukašenko toreiz izteicās, ka Baltkrievijai tāda universitāte nav vajadzīga.

Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes prezidents Anatolijs Mihailovs

Mihailovs noraida Lukašenko režīmu, bet brīdina par Baltkrievijai priekšā stāvošajiem izaicinājumiem, arī ja Lukašenko aizies no varas.

“Šeit ir mana intervija amerikāņu avīzei 1998. gadā. Redziet manas intervijas virsrakstu – “Es nepiederu pie tiem, kuri ir ļoti optimistiski”. Tas bija septembrī pirms 22 gadiem. Es negribētu turpināt būt pesimists, bet mums ir jābūt reālistiem attiecībā uz tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras posttotalitāras sabiedrības, to starpā Baltkrievija, lai pārvarētu to, kas uzkrājies vairāku gadu desmitu laikā,” norādīja Mihailovs.

Lielākā daļa studentu ir baltkrievi, un universitāte pašreizējo Baltkrievijas notikumu kontekstā kļuvusi par vienu no pulcēšanās un diskusiju platformām. Tā saka 22 gadus vecā Darja Korolkova. Viņa universitātē studē vizuāli plastisko mākslu, jau maģistros. Studente atceras bezspēcības sajūtu naktī pēc vēlēšanām, kad notika sadursmes un Baltkrievijā bija traucēta interneta darbība.

“Šis periods, ka bija pilnīgs klusums, sazinājos ar telefona īsziņām. Atradu baltkrievu SIM karti, uzliku lielu summu naudas, jo uz Baltkrieviju zvanīt ļoti dārgi. Sazvanīju savus vecākus, sazvanīju visus, lai pārliecinātos, ka viņiem viss kārtībā. Bet arī ne visiem bija viss kārtībā, daži tomēr bija cietuši tajā liktenīgajā naktī,” pastāstīja Korolkova.

Studente Darja Korolkova universitātē apgūst vizuāli plastisko mākslu

Baltijas ceļa gadadienā, 23. augustā, lietuvieši sarīkoja iespaidīgu atbalsta akciju baltkrieviem no Katedrāles laukuma Viļņas centrā līdz pat Baltkrievijas robežai 32 kilometru attālumā, sastājoties solidaritātes ķēdē. Tajā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku. Katedrāles laukumā stāv balti sarkanbaltais karogs ar uzrakstu “Lai dzīvo Baltkrievija!”.

Lietuviešu sarīkotā akcija izpelnījās ievērību visā pasaulē.

“Es ļoti jūtu līdzi. Apmeklējām Baltkrieviju pirms gadiem pieciem, aizbraucām uz Grodņu. Tas bija kā atgriezties laikā, manas bērnības laikā. Tādas bija sajūtas, un man bija ļoti žēl cilvēku, kuriem joprojām jādzīvo tā, ka reiz dzīvojām mēs. Ceru, kas viss atrisināsies labi. Tagad ir iespēja, taču tas var beigties visādi,” sacīja Viļņas iedzīvotāja Ula.

“Dabiska līdzjūtība un sapratne par to, kas notiek, jo paši savulaik gājām līdzīgu ceļu. Tas rezonē. Iepriekš Ukraina, tagad Baltkrievija nostājas uz savām kājām. Tas priecē, un vajag kaut kā atbalstīt. Jo vienmēr gribas, lai blakus būtu plaukstoša valsts, nevis kaut kāda diktatūra,” uzsvēra Viļņas iedzīvotājs Audrjuss.

Lietuva tradicionāli pievērsusi pastiprinātu uzmanību Austrumu partnerības valstīm un īpaši Baltkrievijai, jo Lietuvā ir arī liela baltkrievu kopiena. Tā Lietuvas aktivitāti kā redzamāko starp Baltijas valstīm skaidroja ārlietu eksperts Ramūns Vilpišausks. Bet, runājot par Lukašenko draudiem par ekonomiskām sankcijām pret Lietuvu, viņš norādīja – tas vairāk kaitētu pašai Baltkrievijai.

Ārlietu eksperts Ramūns Vilpišausks

“Domāju, ka Aleksandrs Lukašenko saprot nepieciešamību turpināt attīstīt ekonomiskās attiecības, kas nāk par labu Baltkrievijas ekonomikai. Tādēļ uzskatu, ka viņš padomās divreiz, pirms atbildēt ar ekonomiskām sankcijām pret Lietuvu un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” sacīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks.

Tikmēr pašā Baltkrievijā masu protesti pret Lukašenko režīmu un aizturēšanas turpinās jau ceturto nedēļu.

“Ļoti ceru, ka viss mainīsies uz labāko pusi, ka atradīsies pietiekami spēcīgi cilvēki. Varbūt ārējais atbalsts palīdzēs mums realizēt savas likumīgās tiesības. Ka iziesim no šīs krīzes, pirmkārt, politiski. Jo arī visas citas krīzes  – kultūras, ekonomiskās un citas – šobrīd nav jēgas risināt, kamēr neatrisināsim sākotnējo problēmu. Bet ticu, ka viss beigsies labi un vairākums uzvarēs. Ka uzvarēs labais, – kā pasakās,” cerību pauda baltkrievu studente  Darja Korolkova.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt