Priekšlikums vēl viena referenduma gadījumā "enerģiski" aģitēt par valsts palikšanu ES sastāvā tika noraidīts ar nelielu balsu pārsvaru.
Tas nozīmē, ka galu galā atbalstīta partijas līdera Džeremija Korbina nostāja – pieprasīt vēl vienu referendumu, bet referenduma vai parlamentā vēlēšanu gadījumā būt neitrāliem "Brexit" jautājumā, neaģitējot ne par izstāšanos, ne par palikšanu.
Tagad parlamenta vēlēšanu gadījumā, kas varētu notikt jau tuvākajos mēnešos, leiboristu kampaņa koncentrēsies uz sociālā taisnīguma jautājumiem, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu, strādnieku tiesībām. Leiboristi arī solīs, ka, nonākot pie varas, 10 gadu laikā mēģinās samazināt vidējo darba stundu skaitu nedēļā līdz 32 stundām.
Kā norāda britu politikas analītiķi, Korbins saglabājis piesardzīgu nostāju, lai no partijas nenovērstos tie leiboristu vēlētāji, kas 2016.gada referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.
Taču Korbina centieni mēģināt apvienot abas ierakumu puses, neieņemot ne vienu, ne otru nostāju, šķiet, izraisījuši pretēju efektu un noveduši pie atbalsta samazināšanās leiboristiem.
Nedēļas nogalē publicētās aptaujās leiboristi no premjera Borisa Džonsona konservatīvajiem atpaliek par 15%, un viņus drīz varētu apsteigt arī liberāldemokrāti.
Liberāldemokrāti savā partijas kongresā iepriekš šomēnes paziņoja, ka vienkārši atcels izstāšanos no ES, ja uzvarēs nākamajās parlamenta vēlēšanās un nokļūs pie varas.
Daļa iepriekš leiboristu vēlētāju tagad atbalsta vai nu proeiropeiskos liberāldemokrātus, vai stingri izstāšanos atbalstošo "Brexit" partiju, kuru vada Naidžels Farāžs.
Lielbritānijā otrdien visa uzmanība pievērsta Apvienotās Karalistes Augstākajai tiesai, kas dienas vidū pasludinās spriedumu par premjera Džonsona lēmumu tieši pirms "Brexit" uz vairāk nekā mēnesi apturēt parlamenta darbu. Tiesa lemj, vai Džonsons rīkojies likumīgi. Viņa valdības ministri uzstāj, ka jā, jo tā ir ierasta prakse pirms parlamenta jaunās sesijas sākšanas, lai dotu laiku valdībai sagatavot jauno likumdošanas programmu. Oponenti uzskata, kas izdarīts, lai "apklusinātu" parlamentu, un tas netraucētu premjera "Brexit" plāniem. Ja spriedums būs Džonsonam nelabvēlīgs, tad parlaments varētu nekavējoties atsākt darbu. Valdība paziņojusi, ka pakļausies tiesas spriedumam, taču Džonsons nav izslēdzis, ka šādā gadījumā varētu mēģināt vēlreiz apturēt parlamenta darbu.