Kopš Francijas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva līdz šim salīdzinoši mazpazīstamais Emanuels Makrons, ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis. Tagad, ievēlot Francijas nacionālās asamblejas deputātus, jautājums ir – vai tikpat spožus rezultātus izdosies sasniegt Makrona vien pirms gada izveidotajai partijai “Republika - uz priekšu!”, kura līdzšinējā parlamentā nav bijusi pārstāvēta. Arī aptuveni puse no šīs partijas kandidātiem nekad iepriekš nav darbojušies vēlētos amatos.
Lai arī sākotnēji tas varētu likties neiespējami, taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši Emanuela Makrona partijai izdosies gūt pārliecinošu uzvaru, iespējams, iegūstot pat absolūto vairākumu parlamentā, jeb aptuveni 330 līdz 360 vietas no 577.
Tas nodrošinātu prezidentam iespēju izvirzīt un apstiprināt viņa ambiciozās reformas, tostarp darba tirgus liberalizācijas reformu, ko viņš kaislīgi aizstāvēja prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Šādi partijas panākumi tiek skaidroti ar ļoti plašu un veiksmīgi organizētu pilsonisko kampaņu un skaidri izveidotu partijas aktīvistu struktūru.
Vēl pirms gaidāmā balsojuma politikas vērotāji norāda, ka arī šīs parlamenta vēlēšanas būs jauns trieciens divām līdz šim lielākajām politiskajām partijām – Republikāņiem un sociālistiem. Abi šie politiskie spēki neiekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un tas notika pirmo reizi kopš otrā pasaules kara. Parlamenta vēlēšanās tiek prognozēts, ka vislielākos zaudējumus cietīs tieši bijušā prezidenta Fransuā Olānda vadītie sociālisti. Savukārt ar Republikāņu partiju iespējama arī sadarbība, lai, kā izteicies Emanuels Makrons, veidotu pilnīgi jaunu politisko vidi.
Daudz uzmanības tiks pievērsts arī Makrona bijušās sāncenses Marines Lepēnas vadītajai Nacionālajai Frontei, kurai pašreizējā parlamentā ir vien divas vietas, bet kura cer savu pārstāvniecību asamblejā ievērojami palielināt. Emanuels Makrons gan ir pārliecināts, ka jau prezidenta vēlēšanas pierādīja sabiedrības vēlmi aizstāvēt valsti no radikālā ekstrēmisma.
Kā intervijā BBC norāda Londonas universitātes koledžas Francijas politikas profesors Filips Marljers, saskaņā ar konstitūciju Francijas prezidenta pilnvaras padara viņu par vienu no politiski spēcīgākajām personām Eiropā. Pēc profesora vārdiem, Makrons ir izvirzījis sev ļoti smagu uzdevumu – noturēt līdzsvaru starp savas partijas labējo un kreiso spārnu, nezaudējot arī centriski noskaņotos vēlētājus.
Jebkurā gadījumā, pēc šīsdienas balsojuma būs tikai daļēja skaidrība par nākamā parlamenta sastāvu, jo būs zināmi tikai tie uzvarētāji, kuri būs ieguvuši vismaz 50 procentu vēlētāju atbalstu. Nākamsvētdien par atlikušajām vietām cīnīsies pa diviem vai trijiem populārākajiem kandidātiem atlikušajos vēlēšanu apgabalos.
Jau tagad var prognozēt, ka nākamā parlamenta sastāvs tiks pamatīgi atjaunots, jo vairāk nekā 200 līdzšinējo deputātu uz amatu atkārtoti vairs nekandidē.
